Manā nelielajā dzīvoklī pamazām saradās krietns pulks ciemiņu – kopumā ap desmit tuvu draugu un paziņu. Telpu acumirklī piepildīja pacilāta gaisotne; visi bija neparasti labā noskaņojumā, čaloja cits caur citu un staroja dzīvespriekā, sejās rotājoties platiem, sirsnīgiem smaidiem.
Viesi viens pēc otra mēroja ceļu pie manis, lai cieši apskautu un veltītu siltus vārdus sakarā ar manu nozīmīgo jubileju. Tomēr svinību gaitā es pamanīju kādu savādu niansi – nevienam rokās nebija ne mazākā iesaiņojuma vai ziedu pušķa; izskatījās, ka dāvanas šoreiz neviens nebija sarūpējis. Es neizpratnē tikai viegli paraustīju plecus un centos neizrādīt savu samulsumu, paturot pārsteigumu pie sevis.
– Mammu, daudz laimes jubilejā! – teica mana meita Olita un mani apskāva.
Lasi arī: Ar ko kopā sagaidīt Jauno gadu, lai 2026. gadā veiktos: padoms katrai Zodiaka zīmei
– Terēze, lai labssajūta turas vēl simts gadus, – vēlēja znots Ivars, jau paķēris kanapē no galda.
Pacietīgi gaidīju, kad visi apsveikumi beigsies, bet no dāvanām joprojām nebija ne smakas. Tikai tad, kad vedekla Maira pateica pēdējo vārdu, viņa beidzot man iedeva nelielu dāvanu maisiņu.
– Tas ir no mums visiem! Ceram, ka tev patiks un nebūs problēmu ar izmēru! – viņa teica, uzsmaidot ar nelielu saspringumu sejā.
Es paskatījos maisiņā, un sirds sāka pukstēt ātrāk no ziņkārības. Ko tad viņi visi kopā man bija sagādājuši? Maisiņā bija izšūta blūze – sniegbalta, ar sarkaniem un melniem rakstiem. Izskatījās labi, bet vai tas bija tas, ko es gaidīju?
Lai saprastu, dāvanu bija sarūpējuši visi kopā – Olita, Ivars, vedekla, mans dēls un radinieki, kas bija ieradušies viesos. Es patiešām cerēju, ka uz manu sešdesmito dzimšanas dienu viņi man uzdāvinās kaut ko grandiozāku. Manā prātā zīmējās plazmas televizors vai vismaz ceļojums uz sanatoriju. Un te… tikai izšūts krekls.
– Ak, cik skaisti! – iesaucās mana vīra māsa Elza, pamanot manu apjukušo sejas izteiksmi. – Mēs tik ļoti centāmies, ilgi izvēlējāmies! Šis ir ekskluzīvs tērps!
Es protams mēģināju smaidīt, bet mani pilnībā pārņēma iekšējs tukšums.
– Paldies, dāvana ir ļoti skaista, – es atbildēju, cenšoties saglabāt mieru…
Meita pienāca man klāt un sacīja, ka dāvana ir roku darbs, un visi cerējuši, ka tā man patiks.
Es atbildēju, ka man patīk, bet sajutu nelielu smagumu sirdī, un piebildu, ka biju iztēlojusies mazliet citādāku dāvanu savā apaļajā jubilejā.
– Savādāku? – iejaucās svaine Elza, balsī skanot vilšanās tonī. – Šī blūze ir ļoti dārga! Mēs domājām, ka šī dāvana būs tev kaut kas īpašs un neaizmirstams.
Es pamāju, bet prātā jau biju pie svētku galda, ko tik rūpīgi sagatavojusi. Es tiešām centos! Nopirku gardumus, pagatavoju greznu cienastu, iztērēju daudz naudas. Un tad man uzdāvināja izšūtu blūzi. Vai tiešām tas ir tas, par ko es sapņoju?
Pēc vakariņām, kad viesi sāka pamazām doties mājās, es paliku viena ar Olitu.
– Mammu, kas noticis? Kāpēc tu visu vakaru biji tik klusa…
– Olita, pasaki godīgi, vai dāvanu izvēlējās Elza?” – jautāju, neslēpjot savu ziņkāri.
Meita šķita apjukusi.
– Jā, viņa teica, ka tas būs simboliski un atbilstoši taviem gadiem.
– „Manam vecumam?” – biju pārsteigta un nedaudz izbrīnīta. – „Tātad esmu jau tik veca, ka nevarat man uzdāvināt kaut ko mūsdienīgu? Kāpēc tu neizvēlējies kaut ko praktisku? Jaunu televizoru, piemēram! Vai vismaz kaut ko mājai!”
– Mammu, tev taču vienmēr ir patikušas izšūtas blūzes, vai ne?
– Olita, es novērtēju izšūtas blūzes, tās tiešām ir skaistas, bet lielai jubilejai biju iedomājusies ko citādu. Es tik ļoti centos sagatavot svinības un iepriecināt visus, un tad šī dāvana mani mazliet pārsteidza.
Olita nopūtās.
– Mammu, mēs šo dāvanu izvēlējāmies no sirds – visi kopā. Mums bija svarīgi tevi iepriecināt.
Es aizdomājos: varbūt es nedaudz pārspīlēju? Iespējams, dāvana nemaz nav slikta — vienkārši manas cerības bija citādas.
Dārgais lasītāj, kā tu justos, ja lielajā jubilejā saņemtu šādu dāvanu? Vai tev svarīgāka ir pati dāvana, vai tomēr tas, ka cilvēki atceras un velta uzmanību? Dalies savās pārdomās komentāros un nospied “patīk”, ja šis raksts lika aizdomāties par dzīves patiesajām vērtībām.
