Latvijas iedzīvotāju skaits turpina sarukt, un prognozes rāda, ka līdz 2040. gadam valsts katru gadu zaudēs aptuveni 18 000 cilvēku. Šādu viedokli TV24 raidījumā “Naudas cena” pauda uzņēmējs un investors Ģirts Rungainis.
Viņš norāda, ka šis process tieši ietekmēs vietējo tirgu, jo katrs aizbraucējs vai nesatiktais iedzīvotājs ir arī zaudēts pircējs veikalā. Lai gan ekonomika kopumā aug, cilvēku skaita samazināšanās rada jaunus izaicinājumus gan uzņēmējiem, gan parastajiem patērētājiem.
Uzņēmēji mācās pielāgoties nebeidzamām krīzēm
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis atzīst, ka pēdējie gadi uzņēmējiem ir bijuši kā nepārtraukts izturības tests. Sākumā bija pandēmija, tad sākās karš, un šobrīd neviens nevar precīzi pateikt, cik ilgi šī nestabilā situācija turpināsies. Tomēr regulārie noskaņojuma mērījumi rāda, ka Latvijas biznesa vide ir iemācījusies pielāgoties jauniem un skarbiem apstākļiem.
Uzņēmēji vairs negaida, kad viss atgriezīsies vecajās sliedēs, bet gan meklē veidus, kā strādāt šodienas realitātē. Lai gan administratīvais slogs un birokrātija joprojām ir liela problēma, uzņēmējdarbības dinamika valstī kopumā nepasliktinās. Cilvēki turpina investēt un meklēt jaunas iespējas, pat ja apkārtējā vide ir neparedzama.
Enerģētikas neatkarība pēc situācijas Irānā
Ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis diskusijā uzsvēra, ka pasaule pēc pēdējiem notikumiem Irānā ir neatgriezeniski mainījusies. Valstis tagad daudz nopietnāk izvērtē, no kā tās ir atkarīgas enerģētikas jomā. Eiropai ir jāmeklē atbildes uz jautājumu, kā samazināt atkarību no enerģijas piegādēm no Tuvajiem Austrumiem, jo līdzīgi konflikti var atkārtoties jebkurā brīdī.
Šis process veicina tā saukto deglobalizāciju. Tas nozīmē, ka valstis cenšas vairāk ražot un iepirkt resursus tuvāk mājām, nevis paļauties uz tālām un nedrošām piegāžu ķēdēm. Diemžēl šādas izmaiņas gandrīz vienmēr nāk komplektā ar cenu kāpumu, jo vietējie resursi vai drošākas piegādes bieži vien izmaksā dārgāk nekā lētā nafta vai gāze no nemierīgiem reģioniem.
Tirgus kļūst mazāks, bet konkurence – asāka
Ģirts Rungainis vērš uzmanību uz kādu būtisku paradoksu. Pat ja Latvijas iedzīvotāji kļūst turīgāki un viņu ienākumi aug, tas nenozīmē, ka viņi veikalos pirks vairāk pārtikas. Pieredze rāda, ka, pieaugot labklājībai, cilvēki proporcionāli mazāk tērē tieši ēdienam. Tajā pašā laikā iedzīvotāju skaita sarukšana par vienu procentu gadā nozīmē, ka tirgus fiziski paliek mazāks.
Tie ir 18 000 cilvēku, kuri vairs katru dienu neiet uz veikalu un neiepērkas. Uzņēmējiem tas nozīmē ne tikai cīņu par pircēju, bet arī samierināšanos ar to, ka kopējais “pīrāgs”, ko sadalīt, kļūst mazāks. Daudzos segmentos tirgus vairs neaug, bet sāk sarukt, un tas liek uzņēmumiem meklēt pilnīgi jaunas stratēģijas, kā izdzīvot un nopelnīt apstākļos, kad klientu kļūst arvien mazāk.
Patērētājiem šāda situācija nozīmē, ka cīņa par viņu uzmanību un naudu kļūs vēl asāka. No vienas puses, sarūkošs tirgus varētu spiest tirgotājus piedāvāt labākas cenas vai servisu, lai noturētu pēdējos pircējus. No otras puses, pieaugošās enerģijas izmaksas un nepieciešamība pēc drošām piegādēm neļauj cenām kristies tik zemu, kā mēs gribētu.
Galu galā mēs redzam ekonomiku, kurā naudas kopumā kļūst vairāk, bet cilvēku – mazāk. Tas maina gan to, kādus produktus mēs redzam veikalu plauktos, gan to, cik daudz mēs par tiem maksājam. Galvenais secinājums no ekspertu diskusijas ir skaidrs – nākotnē mums būs jārēķinās ar dārgāku dzīvi un mazāku, bet efektīvāku vietējo tirgu.
