”Gribēsiet, lai labāk būtu lietus”: straujiem soļiem tuvojas karstuma vilnis un zināms, kad tas mūs sasniegs

Pēc sākotnējiem meteoroloģisko dienestu datiem Austrumeiropā no 15. jūlija sāksies pērkona negaisi, īpaši intensīvi no 16. līdz 18. jūlijam. Mēneša otrajā pusē dienas temperatūra sasniegs +24…+27 grādus, bet naktis paliks vēsas — +14…+15 grādi. Spiediens būs 742–746 mm Hg, mitrums 69–75%, vējš vājāks, 2–4 m/s, galvenokārt dienvidrietumu virzienā.

Tāds ir precīzs un detalizēts laika prognozes apraksts Austrumeiropai jūlijā, kur gaidāms rekordliels karstums līdz +35 grādiem nākamās nedēļas sākumā un vidū.

Ko sagaidīs Latvija

Kamēr Rietumeiropas daļā jūnijs nesis rekordlielu karstumu, Latvija un Skandināvijas reģions atrodas Atlantijas ciklonu ietekmē, kas šeit uztur vēsāku un mitrāku laiku. Tomēr, raugoties uz ilgtermiņa klimata datiem, var sagaidīt, ka jūlijs un augusts būs siltāki par jūniju, lai gan šī gada prognozes joprojām ir mainīgas un līdz šim neliecina par stabilu karstuma un sausuma periodu.

Jūnijs šogad bija par aptuveni 0,7 °C vēsāks nekā klimatiskā norma. Kaut arī dažos gados jūnijs izceļas kā vasaras karstākais mēnesis, tas notiek salīdzinoši reti. Tā, piemēram, 2019. un 2020. gadā, kā arī 1995. gadā jūnijs bijis ievērojami siltāks nekā ierasts. Pagājušajā gadsimtā šādi izņēmumi novēroti apmēram reizi desmit gados. Raksturīgi, ka šajos gadījumos jūlijs un augusts nebija vēsāki par normu – vienkārši jūnijs bija neparasti karsts.

Šobrīd, balstoties uz statistiku, iespējams apgalvot, ka jūlijs un augusts, visticamāk, būs siltāki par jūniju, jo pēdējo simts gadu laikā nav fiksēts neviens gads, kurā jūnijs būtu vēsāks par abiem turpmākajiem vasaras mēnešiem.

Lasi vēl: “Latvijas pasts” pavēstī bēdīgu ziņu iedzīvotājiem: ”Diemžēl mēs pārtraucam šo pakalpojumu”

Tikmēr Rietumeiropā karstuma vilnis turpinās ar vēl nepieredzētu spēku. Portugālē un Spānijā reģistrētas vēsturē augstākās jūnija temperatūras – Spānijā jau apstiprināts rekords ar 46 °C, bet Portugālē sasniegti 46,6 °C, kas arī, visticamāk, kļūs par jaunu nacionālo rekordu, ja to apstiprinās. Šīs anomālijas uzskatāmi rāda, cik agri Eiropas dienvidos sākas intensīvi karstuma viļņi, atstājot būtisku ietekmi uz cilvēkiem un vidi.