Daudzdzīvokļu māju siltināšana Latvijā kļūst arvien populārāka, taču tagad iedzīvotāji saskaras ar jaunu problēmu – valsts un Eiropas Savienības atbalsta visiem gribētājiem vairs nepietiek.
Ja agrāk galvenais kavēklis bija kaimiņu nespēja vienoties, tad šobrīd cilvēki ir gatavi rīkoties, bet trūkst brīva finansējuma. Statistika rāda, ka līdz šim nosiltināti tikai aptuveni 4 līdz 7 % ēku no tām, kurām tas būtu nepieciešams. Tas nozīmē, ka lielākajai daļai rīdzinieku un citu pilsētu iedzīvotāju māju atjaunošana būs jāplāno par saviem līdzekļiem vai jāgaida rindā uz mazāku atbalstu.
Reāli piemēri: rēķini sarūk uz pusi
Kāda nesen siltināta nams Rīgā kalpo par labu piemēru tam, kāpēc cilvēki vispār izšķiras par šādu soli. Mājas iedzīvotāji stāsta, ka pirms remontdarbiem dzīvokļos bijis pārāk auksts, tāpēc lēmumu par renovāciju vairs nevarēja atlikt. Rezultāti ir jūtami uzreiz – rēķini par apkuri pēc siltināšanas samazinājušies vairāk nekā divas reizes.
Iedzīvotāji atzīst, ka ieguvums ir liels, lai gan jārēķinās ar dažām blakusparādībām, piemēram, telpās nedaudz palielinājies mitrums. Tomēr tas neatsver komfortu un finansiālo ietaupījumu. Arī šajā salīdzinoši siltajā ziemā apkures izmaksas ir ievērojami zemākas nekā citviet, kur mājas vēl gaida savu kārtu uz remontu.
Latvijā kopumā ir aptuveni 40 tūkstoši daudzdzīvokļu ēku, un speciālisti lēš, ka siltināšana būtu vajadzīga vismaz 26 tūkstošiem no tām. Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka šobrīd sakārtota ir tikai niecīga daļa, savukārt Valsts kontrole uzskata, ka situācija ir vēl gausāka. Pēdējos gados iedzīvotāju interese ir augusi tik strauji, ka izveidojies tā dēvētais “pudeles kakls” – gribētāju ir daudz vairāk nekā pieejamās naudas programmās.
Daudzi dzīvokļu īpašnieki jau ir sagatavojuši visu nepieciešamo tehnisko dokumentāciju, ko bieži vien palīdzējusi finansēt Rīgas Enerģētikas aģentūra. Tomēr brīdī, kad jāsāk reāli būvdarbi, atklājas, ka atbalsta fonds ir tukšs. Šie cilvēki šobrīd jūtas palikuši “aiz strīpas”, lai gan viņu vēlme modernizēt savus mājokļus ir lielāka nekā jebkad agrāk.
“Rīgas namu pārvaldnieka” pieredze un nākotnes plāni
Arī lielākais apsaimniekotājs “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) apstiprina, ka iedzīvotāju aktivitāte ir rekordaugsta. Pēdējā “Altum” programmā pieteicās 60 mājas, kas ir vairāk nekā visā uzņēmuma vēsturē kopā. Tas skaidri parāda, ka sabiedrības attieksme ir mainījusies – cilvēki saprot, ka siltināšana nav tikai kaprīze, bet gan nepieciešamība, lai pasargātu īpašumu un maciņu.
Nozares eksperti uzsver, ka atbalsta programmām vajadzētu būt nepārtrauktām, nevis kampaņveidīgām. Ekonomikas ministrija jau strādā pie jauna finanšu instrumenta. Tas gan nebūšot tik dāsns kā līdzšinējie Eiropas fondi, tomēr tas varētu palīdzēt kustēties uz priekšu tiem, kuri nevar atļauties pilnu renovāciju uzreiz.
Eksperti secina, ka sadarbība starp māju pārvaldniekiem un iedzīvotājiem ir būtiski uzlabojusies. Pašvaldības palīdz sakārtot papīrus, un kaimiņiem kļūst vieglāk vienoties par kopīgiem mērķiem. Tomēr arvien biežāk tiek uzsvērts, ka nevajadzētu paļauties tikai uz valsts dāvanām.
Mājas modernizāciju var plānot arī maziem soļiem, pamazām veicot nepieciešamos uzlabojumus. Pat ja nav iespējas uzreiz saņemt lielu Eiropas līdzfinansējumu, pakāpeniska logu nomaiņa, pagraba siltināšana vai apkures sistēmas regulēšana var dot pirmo rezultātu. Svarīgākais ir negaidīt un sākt plānot savu īpašumu nākotni jau šodien, lai rēķini nekļūtu par nepanesamu slogu.
LTV sižets par šo tēmu:
