Shēma ir šāda: gatavojam divus atsevišķus šķīdumus, kurus lietojam pārmaiņus.
Kalcija nakts: kalcija salpetris 12–15 g uz 10 l silta ūdens + 200–300 ml sūkalas (vai kefīrs, atšķaidīts 1:10) kā maigs līmes līdzeklis un pienskābes baktēriju avots. Izsmidzinām vakarā, uz tīras lapas, līdz “mitra zīda” efektam.
Magnija nakts: magnija sulfāts 10–15 g uz 10 l + borskābe 2 g (iepriekš izšķīdināt glāzē karsta ūdens), arī vakarā.
Kāpēc pārmaiņus, nevis “viss kopā”? Kalcijs ar sulfātiem vienā traukā ir ienaidnieki: veidojas nogulsnes (ģipsis), un darba koncentrācija vairs nesaglabājas. Tāpēc es tos “izlieku” pa dažādiem vakariem, ar 48 stundu intervālu.
Izveidojas cikls:
pirmdien – kalcijs + sūkalas,
trešdien – magnijs + bors,
svētdien – pelnu uzlējums / KMF (otrā mēslošana),
un tā ik pēc 7–10 dienām, skatoties pēc laikapstākļiem. Mitrās nedēļās biežāk dodam lapu “vairogus”, siltās – retāk.
Grafiks rudenim: devas, nesaderība, kontrole
Lai shēma “strādātu”, tā jāieliek sliedēs. Es vadu rudeni šādi:
A nedēļa:
Pirmdien – “mundrā kāja” (urīnviela 30–40 g/10 l, pa lapām).
Ceturtdien – pelnu uzlējums (vai KMF 8–10 g/10 l).
Sestdien – kalcijs + sūkalas.
B nedēļa:
Trešdien – magnijs + bors.
Sestdien/svētdien – KMF atkārtojums (ja bijis daudz aizmetņu) vai vienkārši silts laistījums zem saknes ar nelielu augu uzlējuma devu (1:15).
Efekta pastiprinātāji (bez fanātisma)
Jā, runājam par mēslojumiem, bet pieminēšu pāris paņēmienus. Tie ir bez maksas un uzlabo rezultātu.
Pirmkārt – mulča: 3–5 cm gatava komposta vai satrupējušu skaidu notur siltumu saknēm un mitrumu pēc vakara laistīšanas. Lapas vieglāk pārdzīvo nakti.
Otrkārt – silts ūdens: +24…+28 °C zem saknes vakarā pa sausas augsnes virskārtu, ne biežāk kā 2–3 reizes nedēļā, bet dāsni (5–7 l/m²).
Treškārt – savlaicīga dzelteno lapu un “veco” stublāju noņemšana: kamēr tās turat, krūms tērē spēkus balasta uzturēšanai, bet mums vajadzīga jaunā vilkme. Viss vienkārši un viss strādā uz lapu dzīves ilgumu.
Solīju noslēpumu – ņemiet. Gurķa ražas pagarināšanu rudenī nodrošina nevis “supermēslojums”, bet gan saikne un ritms: viegla mundruma deva (slāpeklis pa lapām), stabila “karote augļiem” (kālijs + pieejamais fosfors) un vairogs pret auksto rasu (kalcijs + magnijs + bors + piena plēvīte).
Atsevišķi neviens elements līdz oktobrim “neizvilks”. Slāpeklis bez kālija dos daudz tukšo ziedu, kālijs bez magnija nenoturēs fotosintēzi, kalcijs bez bora saglabās lapu, bet zaudēsiet aizmetņus. Kopā tie sašuj gurķim “siltu jaku”, kurā tas mierīgi nodzīvo līdz vēlam rudenim.
Lasi vēl: Biete pati izstāstīs, kad to rakt (daudzi dārznieki to dara nepareizi)
Pārbaudiet paši. Uzstādiet grafiku, ievērojiet devas, turiet intervālu 7–10 dienas un nejauciet nesavienojamo. Redzēsiet – pat tad, kad zāle no rīta jau mitra no sarmas, stīgas vēl elpo, lapa turas, bet uz stublājiem karājas kraukšķīgie “oktobra gurķīši”. Vai pamēģināsiet?
