Daudzi dārzkopji pavasarī saskaras ar situāciju, kad cerētā gurķu raža kavējas vai stādi izskatās nīkulīgi, lai gan tiek cītīgi laistīti. Izrādās, ka panākumu atslēga slēpjas nevis ūdens daudzumā, bet gan tajā, ko mēs ieliekam augsnē pašā sākumā un kā palīdzam augam ziedēšanas brīdī.
Speciālistu novērojumi liecina, ka pat visnoplicinātāko augsni var pārvērst par gurķiem piemērotu vidi, ja vien zina dažus vienkāršus “pirmās palīdzības” soļus.
Ko pievienot bedrītē stādīšanas laikā?
Gurķi un citi ķirbju dzimtas pārstāvji ir lieli kārumnieki, tāpēc pirmais, par ko būtu jārūpējas, ir organisko vielu bagātība. Ideālā variantā sagatavoto bedrīti līdz pusei pilda ar sadalījušos kūtsmēslu kompostu, trūdiem vai biohumusu. Tas kalpos kā lēnas iedarbības barotne visas sezonas garumā.
Tomēr, lai stādi saņemtu tūlītēju impulsu augšanai, dārznieki iesaka izmantot vēl dažas sastāvdaļas:
Slāpekļa lādiņš: Bedrītē var ieklāt divas saujas sasmalcinātu nātru lapu, kas sajauktas ar zemi. Nātres sadalās ļoti strauji, izdalot slāpekli, kas nepieciešams lapu un stublāju attīstībai.
Fosfors saknēm: Lai stāds ātri iesakņotos un vēlāk veidotu daudz ziedu, ir svarīgs fosfors. Labs dabiskais avots ir zivju vai gaļas-kaulu milti – pietiks ar vienu ēdamkaroti uz bedrīti.
Kālijs un mikroelementi: Pāris karotes pelnu nodrošinās augu ar kāliju un fosforu viegli uzņemamā formā. Jāatceras, ka rudzu vai griķu salmu pelni ir krietni bagātāki ar kāliju nekā vienkārša malka.
Svarīgi ievērot principu: starp mēslojumu un stāda saknēm jābūt nelielai zemes kārtai, lai izvairītos no sakņu apdegumiem.
Svarīga piebarošana ziedēšanas laikā
Pat ja stādīšanas brīdī viss izdarīts pareizi, ziedēšanas fāze ir kritiskais punkts. Daudzi dārznieki sūdzas par “tukšajiem ziediem” jeb to, ka aizmetņi vienkārši nobirst. Speciālisti norāda, ka šajā brīdī gurķiem kritiski trūkst bora. Šis elements palīdz veidoties aizmetņiem un padara pašus augļus kraukšķīgākus un saldākus.
Lasi vēl: Dārzniekus aicina nesteigties: kāpēc šobrīd ir tik svarīgi atstāt sniegu uz zemes
Vienkāršākais veids, kā palīdzēt, ir apsmidzināšana ar borskābes šķīdumu. Piecus gramus borskābes vispirms izšķīdina glāzē karsta ūdens (aukstā tā nešķīst) un tad atšķaida līdz 10 litriem ar remdenu ūdeni. Ar šādu šķidrumu apsmidzina lapas ziedēšanas laikā. Ja negribas nodarboties ar ķīmiju, var izmantot veikalos nopērkamos gatavos preparātus ziedu aizmetņu veicināšanai.
Dabiskie līdzekļi pret minerālmēsliem
Dārza saimnieki bieži izvēlas starp ātri iedarbīgiem minerālmēsliem un lēnākiem tautas līdzekļiem. Atklātā laukā kļūdas mēslošanā nav tik kaitīgi, jo lietus izskalo pārpalikumus, bet siltumnīcā ar minerālvielām jābūt ļoti uzmanīgiem – gurķi ir jutīgi pret pārsātinātu augsni.
Kā lielisku alternatīvu speciālisti iesaka raudzētu zāles uzlējumu. Nātres, pienenes un citas nezāles ber mucā, aplej ar ūdeni un ļauj nedēļu rūgt. Iegūto šķidrumu atšķaida proporcijā 1:10 un laista gurķus pie saknēm. Lai uzlabotu minerālvielu uzņemšanu, šim “kokteilim” var pievienot ēdamkaroti citronskābes uz spaini ūdens.
Vēl viena populāra metode ir rauga mēslojums, taču šeit dārzniekiem jābūt piesardzīgiem. Siltumnīcās raugs kopā ar cukuru var veicināt pelējuma rašanos mitruma dēļ. Labāk izvēlēties recepti ar sauso raugu un askorbīnskābi, ko pirms lietošanas kārtīgi nostādina.
Lasi vēl: Pārspēj pat sīpolu mizas: aizmirstā metode no padomju laikiem, kas liek tomātu stādiem augt griežoties
Galu galā, audzējot gurķus, labāk pieturēties pie zelta likuma: labāk iedot nedaudz mazāk nekā par daudz. Pārmēslošana augu nomāc, savukārt mērena, bet regulāra piebarošana ar pelnu uzlējumu vai raudzētu zāli nodrošinās ražu līdz pat vēlam rudenim.
