Šīs nedēļas trešdienas vakarā tika novērotas tehniskas problēmas ar “Swedbank” maksājumu sistēmu. Laiku pa laikam dažādas ķibeles gadās arī citām bankām, un tas ir saprotami, jo tehnoloģijas, lai cik attīstītas, mēdz pievilt.
Trešdien bija dzirdami vairāki stāsti, kā šīs problēmas ietekmēja cilvēku ikdienu – piemēram, daudzi pēc darba bija devušies uz pārtikas veikaliem, bet norēķināties par pirkumiem nevarēja, jo pie rokas nebija skaidras naudas.
Kāda sieviete pastāstīja, ka todien devusies pie ārsta. Kad vizīte beidzās un pienāca laiks samaksāt, viņa saprata, ka to izdarīt nav iespējams, jo elektroniskie norēķini nedarbojās. Summa nebija maza, un tādas naudas skaidrā viņai līdzi nebija. Vienīgais risinājums bija paņemt kvīti un apsolīt apmaksu vēlāk. Administratore nopūtās, ka cer, ka šis nenāksies segt dakterei no savas kabatas, jo šī esot jau trešā kliente, kas konkrētajā dienā nespēja samaksāt.
Šis gadījums lika aizdomāties par digitalizācijas ēnas pusēm – mēs lepojamies, ka Latvijā arvien mazāk izmanto skaidru naudu un aizvien vairāk cilvēku pāriet uz elektroniskiem maksājumiem, taču šādas “avārijas” spilgti parāda, ka tehnoloģijām nevar paļauties simtprocentīgi. Un rodas jautājums – kas notiktu, ja skaidras naudas vispār vairs nebūtu? Vai paliktu bez pārtikas un ārsta palīdzības?
Šiem jautājumiem uzreiz tika meklētas atbildes pie Latvijas Bankas ekspertiem. Vai būtu vērts veidot nelielus skaidras naudas uzkrājumus, īpaši ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju?
Latvijas Bankas preses sekretārs skaidro: “Mūsu ieteikums ir vienkāršs – vienmēr turēt pie rokas nelielus, bet pietiekamus krājumus gan skaidrā, gan bezskaidrā naudā. Šādās situācijās noder skaidra nauda, ar kuru iespējams norēķināties, kā arī citu banku maksājumu kartes.”
Tiek uzsvērts, ka Latvijas Banka rūpējas, lai skaidrajai naudai būtu nozīmīga loma arī turpmāk, tostarp kā valsts ekonomiskās drošības elements. Eirozonas līmenī notiek aktīvs darbs pie 3. sērijas eiro banknošu izstrādes (pašlaik tiek veikti priekšdarbi dizaina izvēlei), savukārt Latvijā tiesību aktos ir nostiprināts pienākums bankām – kā kritisko pakalpojumu sniedzējām – saglabāt bankomātu tīklu un nodrošināt iedzīvotājiem piekļuvi skaidrai naudai visā valstī. Turklāt ir izveidots arī kritisko bankomātu tīkls, kas krīzes situācijās tiktu apgādāts ar skaidru naudu prioritārā kārtībā.
Runājot par krīzes situācijām, ne gluži tādām kā trešdien, kad problēmas skāra tikai atsevišķus tirgus dalībniekus, Latvijas Banka kopā ar kritisko pakalpojumu sniedzējiem un tirgotājiem ir ieviesusi karšu maksājumus bezsaistē. Tas ir ārkārtas risinājums, lai brīžos, kad tirdzniecības vietās nav pieejams internets, iedzīvotāji varētu iegādāties pirmās nepieciešamības preces – pārtiku, degvielu.
Latvija ir kļuvusi par pirmo eirozonas valsti, kas šādu iespēju nodrošina saviem iedzīvotājiem. Tas ir īpaši svarīgi, jo ne visiem makos ir skaidra nauda – lielākoties cilvēki ir pieraduši norēķināties ar karti. Karšu maksājumi bezsaistē paredz, ka, izmantojot fizisku karti (nevis viedierīci), apstākļos, kad internets nav pieejams, varēs iegādāties pirmās nepieciešamības preces par summu līdz 200 eiro ar katru karti.
Šis risinājums ir noderīgs ne tikai tehnisko problēmu gadījumos, bet arī lielākās krīzēs, piemēram, energoapgādes pārtraukumos, kādi pieredzēti Spānijā un Portugālē.
Kopš sistēma ieviesta, tā jau palīdzējusi nodrošināt tirdzniecības vietu darbu interneta traucējumu laikā. Pašlaik maksājumi bezsaistē pieejami vairākos pārtikas veikalu tīklos un degvielas uzpildes stacijās, un drīzumā tos nodrošinās arī lielākās aptiekas. Tirdzniecības vietu pārklājums aptver praktiski visu Latviju, un pieejamo vietu skaits turpinās pieaugt.
Lai iedzīvotāji zinātu, kā pareizi rīkoties krīzes brīžos, Latvijas Banka aicina iepazīties ar informatīvo materiālu “Kas jāzina par naudu un finanšu pakalpojumiem krīzes situācijā”.
Lasi vēl: “Tas būs sliktāk nekā sals” – sinoptiķi brīdina, ka šoziem mūs sagaida vēl nebijušas anomālijas
Savukārt, vērtējot skaidrās un bezskaidrās naudas attiecību, Latvijas Banka divreiz gadā veic pētījumu “Maksājumu radars”. Jaunākie dati liecina, ka maksājumos skaidrās un bezskaidrās naudas proporcija ir 22/78 un šādā līmenī saglabājusies jau vairākus gadus. Lielākās pārmaiņas iedzīvotāju norēķinu paradumos notika pandēmijas laikā, taču šobrīd līdzsvars ir stabilizējies.
Tādējādi Latvijas Bankas apkopotie fakti vēlreiz apliecina – lai arī digitālie risinājumi kļūst arvien nozīmīgāki, skaidrajai naudai ir un būs būtiska loma kā drošības spilvenam ikdienas un ārkārtas situācijās.
