Janvāra beigās Jēkabpilī novērota reta dabas parādība ziemas mēnešiem – varavīksne, kas parasti raksturīgāka vasarai. Par šo neparasto skatu ziņoja kāda jēkabpiliete, kura parādību iemūžināja fotogrāfijā. Meteorologs Toms Bricis jau iepriekš skaidrojis, ka ziemā varavīksnes veidošanās ir ļoti reta, jo saules ir maz, un nokrišņus bieži pavada nomākušās debesis, kas neļauj saules stariem tos izgaismot. Tomēr viņš norāda, ka šī ziema vēl sagādās daudz pārsteigumu.
Tikmēr sinoptiķi prognozē, ka nedēļas nogalē gaidāms vēsāks laiks. Februāra sākumā Latvijā temperatūra pazemināsies, un daudzviet sagaidāms sniegs.
Janvāra pēdējā dienā gaisa temperatūra vēl sasniegs +6 grādus, taču nedēļas nogalē tā pieturēsies ap nulli, un daudzviet iespējams sniegs. Nākamnedēļ gaidāms neliels sals, brīžiem uzspīdēs saule, kā arī iespējami nelieli sniegputeņi. Vējš saglabāsies lēns. Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem, vidējā gaisa temperatūra nākamnedēļ joprojām būs virs normas, un februāris kopumā solās būt aptuveni par četriem grādiem siltāks nekā ierasts.
Lasi vēl: Februāris būs pavisam savādāks – zinātnieki brīdina iedzīvotājus par anomālijām
Lai gan šī ziema bijusi neparasti maiga, aukstuma viļņi joprojām var skart Eiropas daļu, un pastāv iespēja, ka tas notiks janvārī. Interesantas ir arī prognozes attiecībā uz 2025. gada pavasari un vasaru.
Agru pavasari šogad nevajadzētu gaidīt – martā temperatūra lielākoties atbildīs klimatiskajai normai, lai gan daudzviet tā būs nedaudz virs vidējā. Pēc neparasti siltas ziemas iespējams vēsāks pavasaris. Iepriekšējo gadu dati liecina, ka pēc siltām janvāra dienām martā bieži novērojama negatīva temperatūras anomālija. Tomēr pašreizējās prognozes paredz pozitīvu temperatūras novirzi, un pavasaris, visticamāk, pilnībā iestāsies mēneša vidū.
Laikapstākļu centra eksperti prognozē, ka pavasaris būs agrs un silts. Saskaņā ar viņu aprēķiniem, marts varētu būt aptuveni četrus grādus siltāks par normu, bet aprīlis – par trim grādiem siltāks. Augstāka gaisa temperatūra martā varētu veicināt arī agrāku pavasara iestāšanos. Tā kā sniega šogad ir maz, saules enerģija netiks patērēta tā kausēšanai, kas varētu vēl vairāk paātrināt sasilšanu. Parasti maksimālais sniega biezums tiek novērots marta sākumā, taču februārī sniega trūkuma dēļ ievērojama segas uzkrāšanās nenotika.
