Ārā lija spēcīgs lietus. Dodoties mājup no darba, ievēroju uz apmales sēžam sievieti – viņa bija sakņupusi un apskāvusi sevi, cenšoties sasildīties. Tas mani aizkustināja, un es nolēmu pieiet tuvāk.
— Nāciet pie manis, — sacīju es. — Man ir garāža — tur ir silti. Ir gan tualete, gan gulta.
Sieviete uz mani paskatījās nedaudz pārsteigta.
— Garāžā? — viņa pajautāja.
— Jā, — ātri paskaidroju. — Tikai uz laiku, kamēr atradīsiet citu risinājumu. Tas nav tik slikti, kā izklausās.
Sieviete piekrita. Es iekārtoju viņu vecajā saliekamajā gultā, atnesu segu, nedaudz ēdiena un tējas kanniņu. Izejot, aizslēdzu durvis uz galveno māju — ne tik daudz no piesardzības, cik no ieraduma.
Nākamajā dienā es pastāstīju par viņu savai draudzenei. Viņa nebija sajūsmā.
— Tu esi pārāk uzticīgs, — viņa teica.
Nākamajā vakarā, kad atgriezos mājās un atvēru garāžas durvis, biju ļoti pārsteigts par to, ko ieraudzīju. Nezināmā sieviete, kuru biju uzņēmis… Turpinājums rakstā zem bildes 👇
Tā vietā, lai redzētu tumšu, putekļainu noliktavu, priekšā pavērās īsta mājvieta. Vecās mēbeles bija kārtīgi izkārtotas, grīda tīri nomazgāta, bet virs gultas – roku adīts pārklājs.
Pie sienas bija pakārts kaltētu zāļu saišķis, kā no lauku mājas. Gaisā virmoja piparmētras un lavandas smarža. Stūrī bija svece un dažas vecas fotogrāfijas. Šajās es ievēroju savu viesi — jaunu sievieti ar bērniem, vīrieti formā un acīs mirdzošu smaidu.
Man nebija vārdu. Mani pārņēma pārsteigums, pateicība un… neizskaidrojama siltuma sajūta.
— Piedod, ja aizgāju par tālu, — viņa teica, iznākot no aiz vecā skapja ar krūzi rokās. — Man vienkārši… nepatīk nekārtība. Pat tad, ja tas nav mans.
— Tu… tu visu šo paspēji izdarīt vienas dienas laikā?
— Vienkārši bija garlaicīgi, — viņa pasmaidīja. — Un tu man sniedzi patvērumu. Gribēju to atspēkot pa savam.
Es apsēdos krēslā. Klusi. Tad sapratu — es nejutos kā mājās šajā mājā līdz brīdim, kamēr viņa nebija atnākusi. Un kamēr viņa to nesakārtoja — ne tik daudz ārēji, cik emocionāli.
Dzīve reizēm mūs pārsteidz ar negaidītām tikšanām un cilvēkiem, kuri ienāk mūsu pasaulē, lai to mainītu. Vai tev kādreiz ir bijusi pieredze, kad svešinieks vai situācija mainīja tavu skatījumu uz dzīvi?
Dalies savās domās un izjūtās komentāros — man ļoti interesē uzzināt, ko jūs domājat par šo stāstu!
