Es ierados uz draudzenes Elīnas kāzām, un viņas mamma lika man pagatavot sviestmaizes, lai iepazītos ar līgavaini. Pirms svētkiem man bija sataisīts manikīrs, gāju pie grima meistara, uzvilku greznas kurpes.
Ko man jums tur stāstīt? Pilnīgi skaidrs, ka jebkura sieviete uz šādiem svētkiem ierodas pilnā parādē.
Mani, tāpat kā citas Elīnas draudzenes, lūdza ierasties uz svinībām pirms noteiktā laika. Man bija jābūt tur, pirms ieradies līgavainis, lai samaksātu tā saukto līgavas izpirkuma naudu.
Es esmu atbildīgs un punktuāls cilvēks. Es ierados norādītajā laikā. Elīnas mamma mani sagaidīja uz sliekšņa un teica:
“Lindiņ, cik patīkami tevi redzēt. Tas ir tik labi, ka tu ieradies agrāk. Noģērbies, ej iekšā, mums vajadzīga tava palīdzība virtuvē, mums nav laika.”
Elīna uz mirkli iznāca ārā, sasveicinājās un uzreiz aizskrēja. Viņai vēl bija jāveic grims un jāsataisa frizūra.
Es iegāju virtuvē. Draudzenes mamma man iedeva priekšautu “ne pirmā svaiguma”. Uz galda bija sarkana zivs, sviests un maize.
Elīnas māte man teica:
“Linda, pagatavo sviestmaizes ar lasi.”
To pateikusi, viņa aizgāja no virtuves.
Es paņēmu rokās sviesta iepakojumu. Taustot tas neatšķīrās no akmens. Tas noteikti ilgu laiku bija atradies saldētavā…
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
