Latvijas darba tirgus šobrīd atrodas uz lielu pārmaiņu sliekšņa – vecā kārtība, kurā pietika ar reiz iegūtu diplomu, paliek pagātnē.
Eksperti norāda, ka lielākais pārmaiņu vilnis Latviju sasniegs jau martā, kad Rīgā tiks meklētas atbildes uz jautājumu, kāda izskatīsies mūsu darba ikdiena tuvākajā nākotnē.
Starptautiskais forums “Darba nākotne mākslīgā intelekta laikmetā” būs vieta, kur saprast: kā nepazaudēt savu vietu tirgū, kamēr tehnoloģijas pārņem arvien jaunus pienākumus?
Ko par Latvijas darba tirgu liecina jaunākie dati
Latvijas darba tirgus šobrīd piedzīvo spiedienu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2025. gada novembrī faktiskais bezdarba līmenis valstī pieauga līdz 6,9%. Tas ir kāpums gan pret oktobri, gan pret 2024. gada novembri.
Kopējais bezdarbnieku skaits ir sasniedzis 66,3 tūkstošus, kas ir par gandrīz trīs tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš.
Īpaši satraucoša tendence vērojama vīriešu vidū, kur bezdarba līmenis ir pakāpies līdz 8,1%, kamēr sievietēm tas saglabājas 5,7% līmenī. Šīs svārstības nav nejaušas – tās norāda uz nepieciešamību pēc tūlītējas elastības, ko vēl vairāk pastiprinās mākslīgā intelekta (MI) masveida ienākšana ikdienas procesos.
Dati apliecina: pārmaiņas ir klāt un stabilitāte darba tirgū vairs nav garantēta – tā prasa aktīvu rīcību no katra strādājošā.
Eiropas mērogā prognozes ir vēl skarbākas. Tiek lēsts, ka ģeneratīvais MI tiešā veidā transformēs aptuveni 61% darbavietu. Atšķirībā no iepriekšējām tehnoloģiskajām revolūcijām, šī nemēģina tikai aizstāt fizisku spēku, bet gan fundamentāli pārveidot biroja un ražošanas procesus.
Aptuveni 7% profesiju pārstāvju saskarsies ar nepieciešamību pēc pilnīgas pārkvalifikācijas, lai vispār paliktu apritē. Tieši šis mērogs ir galvenais iemesls, kāpēc strādājošajiem Latvijā steidzami jāmaina darba ieradumi. Automatizācija vairs neattiecas tikai uz rūpnīcu konveijeriem, bet gan uz intelektuālo darbu birojos, vadībā un klientu apkalpošanā.
No “pogu spiešanas” līdz mērķtiecīgai sistēmu vadībai
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati rāda, ka reģistrētā bezdarba līmenis novembrī bija 4,8%. NVA direktore Evita Simsone uzsver, ka Eiropas darba tirgus piedzīvo straujas un dziļas pārmaiņas, kurās arvien nozīmīgāku lomu ieņem mākslīgā intelekta attīstība.
MI rīku pārzināšana vairs nav izvēles iespēja, bet gan obligāta pamatprasība. Runa vairs nav par vienkāršu tehnisko prasmju apguvi, bet gan par spēju MI risinājumus integrēt tā, lai tie risinātu reālus, praktiskus uzdevumus.
Uzvarēs tie, kuri spēs apvienot unikālo cilvēka radošumu ar MI sniegto efektivitāti. Ierastā darba kārtība kļūs par pagātni, un tās vietā stājas nepārtraukta adaptācija jauniem digitālajiem asistentiem.
Nozares speciālisti brīdina: Eiropas darba tirgus šobrīd burtiski “iestrēgst”. Mēs saskaramies ar sabiedrības novecošanos, akūtu prasmīga darbaspēka trūkumu un izglītības sistēmu, kas ne vienmēr spēj sekot līdzi tirgus pieprasījumam.
Kā uzsvērts platformā Futureofworkeurope.org, vienīgais ceļš uz izaugsmi ir radikāli ciešāka sadarbība starp uzņēmējiem un mācību iestādēm. Mācīšanās nedrīkst beigties līdz ar skolas solu – tai jākļūst par parastu ikdienas ieradumu. Tas nozīmē, ka jaunas zināšanas mēs apgūstam nevis reizi gadā kursos, bet gan katru dienu, darot savu darbu.
Rīga martā kļūs par tehnoloģiju diskusiju epicentru
Lai rastu risinājumus šīm kritiskajām izmaiņām, 16. martā Rīgā tiksies vairāk nekā 600 dalībnieku un 60 eksperti no 20 valstīm. Forums nebūs tikai teorētiska spriešana – tā būs praktiska vide politikas veidotājiem, zinātniekiem un uzņēmējiem.
Šāda mēroga pasākums ir skaidrs signāls: Latvija aktīvi piedalās globālo darba tirgus noteikumu pārrakstīšanā, apzinoties, ka vecie panākumu modeļi vairs nedarbojas.
Kas tieši mainīsies strādājošajiem Latvijā
Pārmaiņas, par kurām martā diskutēs Rīgā, nav tikai tāla nākotne – tās jau tagad sāk ietekmēt vietējo darba tirgu. Latvijas speciālisti uzsver, ka mums būs jātiek galā ar vairākiem izaicinājumiem vienlaikus.
Pirmkārt, sabiedrība noveco, kas nozīmē, ka strādājošo kļūst mazāk, tāpēc mākslīgais intelekts būs nepieciešams, lai vienkārši spētu paveikt visu vajadzīgo darbu apjomu. Otrkārt, daudzās nozarēs jau tagad trūkst darbinieku ar specifiskām prasmēm.
Latvijas iedzīvotājiem jārēķinās, ka darba devēji arvien vairāk skatīsies uz to, cik prasmīgi mēs spējam izmantot jaunos tehnoloģiju rīkus savā ikdienā. Valsts nodarbinātības aģentūras pieredze rāda, ka spēja apgūt jauno drīzumā būs tikpat svarīga kā pati profesija.
Lai Latvija būtu konkurētspējīga, mums būs jāmācās strādāt ciešā komandā ar mākslīgo intelektu, nevis jāmēģina ar to sacensties. Galvenais uzsvars tiks likts uz to, lai mācīšanās kļūtu par dabisku daļu no mūsu darba dienas, nevis par kaut ko tādu, ko darām tikai skolas laikā.
