Reizēm vērtīgākais mēslojums atrodas nevis veikala plauktā, bet gan mūsu pašu virtuvē — pieredze rāda, ka parastas sīpolu mizas var kļūt par lielisku dzinējspēku labai ražai.
Marta vidū uz palodzēm parasti sāk parādīties pirmie tomātu stādi. Tas ir brīdis, kad dārznieki sāk domāt par to, kā šogad pabarot augsni, lai vasarā nebūtu jāpiedzīvo vilšanās. Es jau vairākus gadus esmu atteicies no dārgu mēslošanas līdzekļu meklēšanas, jo esmu atklājis pavisam vienkāršu metodi, kas neizmaksā ne centa.
Kāpēc mizas ir tik vērtīgas
Lielākā daļa cilvēku sīpolu mizas bez domāšanas izmet atkritumos. Tomēr pieredzējuši dārznieki tās sāk krāt jau ziemā. Šajās it kā nevajadzīgajās mizās slēpjas milzīgs daudzums elementu, kas jaunam augam ir kritiski nepieciešami. Tur ir gan fosfors, gan kālijs, kas palīdz veidoties spēcīgai sakņu sistēmai un neļauj stādiem izstīdzēt vai kļūt vārgiem.
Sīpolu mizas satur arī īpašas vielas — fitoncīdus. Tie dabiski apkaro dažādas baktērijas un sēnītes, kas bieži vien mājo dārza augsnē. Ieliekot šādu materiālu bedrītē, mēs ne tikai barojam augu, bet arī radām tam dabisku aizsardzību jau pirmajā dienā.
Spēcīgs starts jau no pirmās dienas
Kad mēs ieliekam sauju mizu tieši stādīšanas bedrītē, mēs izveidojam tādu kā “lēnas iedarbības” barotni. Mizas augsnē pamazām sadalās, pakāpeniski atdodot visas vērtīgās vielas tieši pie auga saknēm. Tas ir daudz efektīvāk nekā vienkārša laistīšana ar mēslojumu, kas bieži vien aizskalojas dziļāk zemē, kur saknes to neaizsniedz.
Rezultāts parasti ir redzams diezgan ātri. Augi, kas saņēmuši šādu “starta kapitālu”, kļūst druknāki un to lapas iegūst piesātināti zaļu krāsu. Arī tomāta stumbrs veidojas stingrs un spēcīgs. Tāds augs ir daudz izturīgāks pret temperatūras svārstībām un dažādiem kaitēkļiem, kuriem nepatīk sīpolu specifiskā smarža un sastāvs.
Kā pareizi sagatavot un izmantot mizas
Svarīgākais ir mizas laicīgi sakrāt un uzturēt sausas. Es parasti tās glabāju papīra maisiņā pie virtuves skapīša, lai tās elpotu un nesāktu pelēt. Līdz pavasarim tā var sakrāt veselu krājumu, ar ko pietiek visai siltumnīcai vai dobēm.
Pašā stādīšanas procesā nav nekā sarežģīta. Katrā bedrītē ieberu vienu vai divas saujas sausu mizu. Pa virsu uzberu nedaudz zemes, lai stāda jaunajām saknēm pirmajās sekundēs nebūtu tieša kontakta ar mizu slāni. Tad lieku iekšā tomātu, pieberu zemi un kārtīgi aplaistu. Ūdens palīdzēs mizām ātrāk sākt sadalīšanās procesu.
Dabiska aizsardzība pret slimībām
Daudzi dārznieki uztraucas par tomātu slimībām, kas pēkšņi var sabojāt visu ražu. Sīpolu mizas šajā ziņā strādā kā preventīvs līdzeklis. Tās palīdz pasargāt saknes no puves un dažādiem augsnes kaitēkļiem, piemēram, zemesvēžiem vai stiepļtārpiem. Šiem nelūgtajiem viesiem sīpolu fitoncīdi ir ļoti nepatīkami, tāpēc tie parasti izvēlas citu ceļu.
Tā ir lieliska alternatīva ķīmiskajiem līdzekļiem. Mēs iegūstam tīru ražu un veselīgus augus, neizmantojot neko tādu, ko negribētu pēc tam redzēt uz sava pusdienu galda. Vasaras vidū, kad tomāti sāk gatavoties, atšķirība parasti ir acīmredzama — augļi ir vienmērīgi, lieli un krūmi ražo ilgi.
Secinājumi un ieteikumi
Miza pie mizas, un līdz pavasarim jums būs labākais mēslojums, kādu vien var vēlēties. Tas ir piemērs tam, ka vienkāršākie risinājumi dārzā bieži vien izrādās tie gudrākie. Nav jātērē laiks un līdzekļi dārgu maisu meklēšanai un vadāšanai, ja vērtīga barība augiem rodas tepat virtuves grozā.
Šī metode lieliski strādā ne tikai ar tomātiem, bet arī ar papriku un gurķiem. Dārzs mums atdod to, ko mēs tajā ieliekam, un rūpīga attieksme pret šādiem “atkritumiem” atmaksājas ar uzviju. Ceru, ka šis padoms noderēs arī jūsu dārzā šajā sezonā.
