Malka var degt daudz efektīvāk un dot vairāk siltuma, ja vien pamaina tās žāvēšanas veidu un izmanto kādu pavisam parastu sadzīves ierīci.
Mums katram mājās ir sava kārtība, kā tiek gādāta un glabāta malka ziemai. Parasti mēs to vienkārši sakraujam lielās grēdās zem nojumes un gaidām mēnešiem ilgi, cerot, ka līdz apkures sezonai viss būs kārtībā. Nesen ciemos pie radinieka pamanīju, ka viņš šo procesu veic pavisam citādi un negaida pusgadu, lai dabūtu sausu kurināmo.
Malka, kas ir kaut nedaudz mitra, sagādā tikai raizes – tā dūmo, sprakšķ un gandrīz nemaz nesilda istabu. Izrādās, ka ir pavisam vienkārši paņēmieni, kā šo žūšanas laiku saīsināt un dabūt gatavu sausu malku pat tad, ja ārā ir drēgns rudens.
Kāpēc mitra malka ir slikta izvēle
Ja krāsnī liek malku, kas nav kārtīgi izžuvusi, lielākā daļa enerģijas aiziet nevis mājas sildīšanai, bet gan ūdens iztvaicēšanai no koka. Tas nozīmē, ka mēs dedzinām malku, bet siltuma ir maz. Turklāt slapja koksne rada daudz kvēpu un darvas, kas ātri vien aizlipina ciet skursteni un plīts dūmvadus.
Radinieks man parādīja, ka pat no pavisam “jēlas” malkas var dabūt labu siltumu, ja zina, kā to pareizi sagatavot īsā laikā. Viņš šo metodi izmanto gadījumos, kad malka šķūnītī ir nedaudz atmitusi vai ja krājumi pēkšņi beigušies un jāsāk kurināt ar nesen sagādāto.
Galvenais noslēpums – gaisa kustība
Lielākā kļūda ir malkas kraušana lielās, blīvās kaudzēs. Vidū gaiss nepiekļūst, un koksne tur sāk sust, nevis žūt. Mans radinieks dara citādi – viņš malku vispirms saskalda smalkākos pagalēs, jo mazāks koka gabaliņš atdod mitrumu daudz straujāk nekā liels kluci-s.
Tālāk viņš izmanto parastu mājas ventilatoru. Viņš izklāj malku kādā sausā telpā vienā kārtā un vienkārši uzliek ventilatoru, lai tas dzenā gaisu tieši pāri pagalēm. Izrādās, ka tieši vējš, nevis siltums, ir tas, kas visātrāk izvelk mitrumu no koka šķiedrām. Ja šādi rīkojas katru dienu pa pāris stundām, malka ir sausa jau pēc nedēļas vai divām.
Gaisa sausinātājs kā palīgs
Mūsdienās daudzās mājās ir gaisa sausinātāji, lai cīnītos ar mitrumu istabās. Radinieks izdomāja, ka šo pašu aparātu var izmantot malkas žāvēšanai. Viņš ienes telpā tieši tik daudz malkas, cik nepieciešams vienai vai divām kurināšanas reizēm, un atstāj to sausinātāja tuvumā.
Aparāts burtiski izvelk ūdeni no koka, to pat nesasildot. Šāda malka deg ar gaišu, skaidru liesmu un krāsns sāk atdot siltumu jau pēc dažām minūtēm. Tas ir lēts un efektīvs veids, kā palīdzēt malkai “atdzīvoties”, ja tā stāvējusi ārā zem nepareiza seguma.
Ieradums, ko vērts ieviest ikdienā
Vēl viens knifs, ko es pati tagad izmantoju, ir malkas ienešana istabā laicīgi. Agrāk mēs nesām klēpi tieši pirms kurināšanas, bet tagad es vienmēr paturu vienu grozu pie krāsns vai siltā mūrīša vismaz diennakti.
Šajā laikā malka paspēj atbrīvoties no pēdējā virsmas mitruma. Tāda malka uzreiz “noķer” uguni no pirmā sērkociņa. Nav vairs tās mocīšanās ar papīriem un skaliņiem, mēģinot piedabūt pagales degt. Tas tiešām ietaupa laiku un nervus, it īpaši aukstos rītos, kad gribas ātrāk dabūt siltumu istabā.
Drošība pirmajā vietā
Protams, žāvējot malku telpās, vienmēr jāatceras par drošību. Nekad nevajadzētu likt pagales tieši pie atklātas uguns vai pārāk tuvu karstām durtiņām. Tāpat ir vērts apakšā paklāt kādu vecu palagu vai plēvi, lai gruži un skaidas neizmētājas pa visu māju.
Šie malkas žāvēšanas paņēmieni ir ļoti praktiski un neprasa nekādus dārgus ieguldījumus. Tie ir vienkārši ieradumi, kas palīdz labāk izmantot to, kas mums jau ir sagādāts. Kad malka ir sausa, apkure vairs nešķiet tik smags un dārgs darbs, bet gan patīkams veids, kā radīt mājīgumu.
