Satiksmes ministrija (SM) plāno pastiprināt ceļu satiksmes drošības pasākumus, nosakot stingrākas prasības autovadītājiem un paplašinot vidējā braukšanas ātruma radaru tīklu.
Šādi liecina valdībā iesniegtais ziņojums par “Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.–2027. gadam” ietekmes izvērtējumu.
Ziņojumā ietverti gandrīz 30 jauni drošības uzlabošanas pasākumi, tostarp iecerēts veikt padziļinātu smago avāriju izpēti, uzstādīt vismaz 16 jaunas ātruma kontroles ierīces un ieviest citas tehnoloģijas, piemēram, luksoforu signālu ievērošanas uzraudzībai. Iepriekš apsvērto “nulles tolerances politiku” pret nelielu ātruma pārsniegšanu Saeima neatbalstīja, tāpēc priekšlikums izņemts no plāna, lai virzītos uz priekšu ar citiem uzlabojumiem.
Plāns paredz arī pilotprojektu, lai novērtētu sabiedrisko autobusu un kravas auto vadītāju nogurumu, kā arī uzlabotu mikromobilitātes pakalpojumu drošību, ieviešot reakcijas testus transportlīdzekļu nomai brīvdienu naktīs. Vidējā termiņā SM piedāvā izvērtēt esošo sodu politiku un apsvērt progresīvas administratīvas sankcijas. Plānots arī stiprināt jauniešu satiksmes izglītību, iespējams, ieviešot obligātus mācību kursus.
Ilgtermiņā prioritāte būs ceļu uzturēšanas uzlabošana, piemēram, regulāra ceļmalu pļaušana, stāvlaukumu skaita palielināšana kravas auto vadītājiem un iespējamā transportlīdzekļu konfiskācija smagu tehnisko defektu gadījumā.
Papildus tiek apsvērta ātruma ierobežošana līdz 30 km/h blīvi apdzīvotās vietās vai vietās ar intensīvu gājēju plūsmu, kā arī ātruma samazināšana līdz 80 km/h bīstamākos ceļu posmos ārpus pilsētām. Plāna mērķis ir līdz 2027. gadam par 35% samazināt smagi ievainoto un bojāgājušo skaitu salīdzinājumā ar 2020. gadu, taču, lai to sasniegtu, nepieciešami papildu pasākumi un pastāvīga pielāgošanās jaunajiem satiksmes izaicinājumiem.
Satiksmes ministrija (SM) uzsver, ka normatīvajiem aktiem ir būtiska loma ceļu satiksmes drošības nodrošināšanā. Vienlaikus standarti, kas nosaka ceļu projektēšanu, būvniecību, uzturēšanu un norādes, veido stabilu pamatu drošākai satiksmei. Eksperti regulāri izvērtē iespējas uzlabot infrastruktūru — piemēram, ieviest pretējās joslas atdalīšanu ar norobežojošiem stabiņiem, pārbūvēt krustojumus taisnā 90 grādu leņķī, ieviest “turboapļus” un ceļu segumā atzīmēt ieteicamo distanci.
Svarīgs jautājums ir arī risku mazināšana, samazinot ceļu pieslēgumu un apgriešanās vietu skaitu, likvidējot kreisos pagriezienus. Tāpat tiek izskatīta papildu finansējuma piešķiršana ceļmalu pļaušanai, ceļu seguma apstrādei un stāvlaukumu izbūvei kravas transportlīdzekļiem, lai šoferiem vairs nebūtu jāstājas ceļa malās vai sabiedriskā transporta pieturās atpūtas brīžos.
SM atzīmē, ka tiek apsvērti arī citi risinājumi, lai veicinātu atbildīgu uzvedību satiksmē. Piemēram, tiek izvērtēta iespēja apdrošināšanas prēmijas apmēru sasaistīt ar vadītāja pārkāpumu vēsturi, ņemot vērā arī ar tehniskajiem līdzekļiem fiksētos pārkāpumus.
