Laikā, kad pat visoptimistiskākie no mums sāk zaudēt cerību, mums jāturas pie katra aizsniedzamā salmiņa. Tāpēc lasīsim par to vairāk nekā patiesībā. Aizmirsīsim muļķības un atjaunosim ticību labākai rītdienai — jo, ja latvieši var iegūt Oskaru, tad patiesi viss ir iespējams.
Jā, jūs varētu pamanīt rūgtas skaudības piegaršu manā tonī, taču mūsu dienvidu kaimiņi noteikti ir tikpat pārsteigti kā mēs. Oskars? Priekš mums? Vai tiešām? Ne viņi, ne mēs neesam pieraduši sapņot par ko tik lielu. Bet tagad ir pierādījums: vienmēr jātiecas augstāk par to, kas šķiet loģisks vai ticams.
Un tāpēc, ieejot, iespējams, kārtējā izšķirošajā un pārsteidzošajā nedēļā, mēs varam to darīt ar paceltu galvu. Taču atcerēsimies “Flow” notikušo: dzīvniekiem bija jāturas kopā, jo cilvēku vairs nebija. Filmā attēlotā pasaule bija baismīgi līdzīga mūsējai, tomēr kāda liela, neizskaidrojama situācija visu bija apgriezusi kājām gaisā. Cerēsim, ka tik tumša realitāte paliks pie ekrāna — lai mēs kopā ar latviešiem turpinātu svinēt un iet uz priekšu.
Lasi vēl: Neparasts karstums martā un aukstums maijā – sinoptiķi atjaunina prognozi 2025. gada pavasarim
Atgādināsim, ka Latvija ieguva savu pirmo Oskaru ar filmu ”Flow”. Režisors Gints Zilbalodis sacīja, ka ir ļoti aizkustināts par to, cik labi viņu filma ir uzņemta. “Ceru, ka tas pavērs durvis citiem neatkarīgajiem filmu veidotājiem,” viņš sacīja, piebilstot, ka šī ir pirmā reize, kad Latvijas filma tiek nominēta “Oskara” balvai. “Tas mums daudz nozīmē, mēs ceram drīz šeit atgriezties.”
