Turpini mācīties!
Ja tev šķiet, ka mācīšanās gaidāmajam ekonomikas eksāmenam novedīs pie sirdslēkmes, tad patiesībā tai ir tieši pretējs efekts. Vienā no pētījumiem (Glueck) vidējais mirstības vecums bija 68 līdz 70 gadi, bet otrā – Hārvardas Universitātes pētījumā (Grant) šis vecums bija 78 līdz 80 gadi. No pirmā pētījuma dalībniekiem tikai 6% bija absolvējuši koledžu, taču viņu veselība bija tikpat laba kā otrā pētījuma dalībniekiem, un pat sirmā vecumā. Tas nozīmē, ka izglītības trūkums var saīsināt mūža garumu pat par 10 gadiem.
Nesmēķē!
Nav tā, ka cilvēki neapzinās smēķēšanas ietekmi uz veselību. Tomēr abos pētījumos ir atklāts, ka smēķēšana ir otrais lielākais slimību izraisītājs un priekšlaicīgas nāves cēlonis.
Nepārspīlē ar alkoholu!
Alkoholisms radīja nopietnas sekas abu pētījumu dalībnieku dzīvē, un ne tikai veselības jomā (mērena iedzeršana, protams, ir pavisam kas cits). Alkoholisms izrādījās vislielākais slimību un pāragras nāves izraisošais faktors.
Piekop aktīvu dzīvesveidu un uzturi veselīgu svaru!
Diezgan loģiski, ka šie divi faktori ir saistīti savā starpā. Tomēr pētījuma rezultāti varētu šķist visai mulsinoši. Psihiatrs un profesors Džordžs E. Vailants savā grāmatā par Grant pētījumu “Pieredzes uzvaras” (Triumphs of Experience) apstrīd vispārpieņemto koncepciju, ka sportošana uzlabo veselību. Tā vietā viņš uzdod jautājumu: “Vai patiesībā nav tieši otrādāk?” Analizējot pētījuma dalībnieku datus, sportošana 60 gadu vecumā vairāk saistījās ar labu veselību 55 gadu nevis 80 gadu vecumā. Turklāt laba veselība 50 un 60 gadu vecumā ievērojami palielināja sportošanas varbūtību 80 gadu vecumā (bet ne veselību).
Citiem vārdiem, veselība palielināja sportošanas iespējamību jebkurā vecumā, taču sportošana neparedz labu veselību vecumdienās. Dr. Vailants norāda, ka cilvēki, kuriem ir laba veselība, vairāk sporto, taču tas neuzlabo viņu veselību. Varbūt tas šķiet neloģiski, taču 60 gadus vecs cilvēks, kuram sāp visas locītavas, diez vai izvēlētos skriet vai pat doties pastaigā.
Pielāgojies nepatīkamiem dzīves apstākļiem!
Dzīvē daudz kas noies greizi, un tava reakcija uz to lielā mērā arī nosaka dzīves kvalitāti. Šobrīd pētījuma dalībniekiem ir jau 80 un 90 gadu, un pētnieki ir secinājuši, ka reakciju uz sāpēm jeb “aizsargmehānismu” visā dzīves garumā var iedalīt četros veidos: psihotiskā, nenobriedusī, neirotiskā un pieaugusī. Galvenais mērķis ir no psihotiskās reakcijas (vērsta uz sevi un uz varas kāri) attīstīties līdz pieaugušajai reakcijai (nesavtīga, un emociju ziņā veselīga), kas dzīves laikā nerada tik daudz sarežģījumu.
Avots: thrillist.com