Cerības, ka konflikts Irānā beigsies ātri un bez paliekošām sekām, sāk pagaist. Šobrīd situācija liecina par pretējo, un ekonomikas prognozes kļūst arvien drūmākas. Latvijas Bankas pārstāvji neslēpj, ka nākotne neizskatās rožaina.
Tas nozīmē, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu pieņemt lēmumu vēlreiz paaugstināt procentlikmes, lai mēģinātu savaldīt cenu kāpumu.
Viens jūras šaurums un globālas sekas
Pēdējā laikā ziņas par ekonomiku nesniedz daudz iemeslu optimismam. Inflācija atkal kāpj uz augšu, sasniedzot līmeni, kādu sen nebijām redzējuši. Tajā pašā laikā cilvēku un uzņēmumu ticība rītdienai samazinās. Saspīlējums Irānā ilgst jau mēnesi, un šis laiks ir bijis pietiekams, lai mēs visi saprastu, cik trausla ir pasaules tirdzniecība. Izrādās, ka viena neliela vieta kartē – Hormuza šaurums – spēj ietekmēt gandrīz visu, ko mēs pērkam un lietojam.
Šis šaurums ir kā galvenā artērija globālajai tirdzniecībai. Tur iestrēgst ne tikai nafta un dabasgāze, bez kurām sadārdzinās transports un apkure. Tur iet cauri arī minerālmēsli lauksaimniekiem, dažādas ķīmiskās vielas ražošanai un pat hēlijs, kas nepieciešams augstajām tehnoloģijām. Kad šīs piegādes kavējas vai kļūst dārgākas, tas kā domino kauliņu efekts pamazām aiziet līdz katram veikala plauktam.
Ko mēs redzam šodien un kas gaidāms rīt
Pagaidām skaudrāko ietekmi mēs pamanām tieši degvielas uzpildes stacijās. Benzīna un dīzeļdegvielas cenas ir pirmais rādītājs, kas reaģē uz nemieriem šajā reģionā. Tomēr būtu kļūdaini domāt, ka ar to viss beidzas. Problēmas piegāžu ķēdēs jau ir sākušas savu ceļu cauri visai tautsaimniecībai. Dažas preces vienkārši kļūst dārgākas, bet citas kļūst grūtāk pieejamas, jo loģistika ir traucēta.
Papildus tiešajiem zaudējumiem pastāv arī psiholoģiskais faktors. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā norāda, ka šobrīd valda milzīga neziņa. Neviens īsti nezina, cik ilgi šis konflikts turpināsies un cik tālu cenas vēl varētu augt. Uzņēmēji šādās situācijās kļūst piesardzīgi. Daudzi izvēlas nogaidīt, neinvestēt jaunās iekārtās un neuzsākt jaunus projektus. Šī “iepausešana” savukārt bremzē kopējo valsts ekonomisko izaugsmi.
Eiropas Centrālās bankas “rūgtās zāles”
Visi skatieni šobrīd ir vērsti Frankfurtes virzienā, kur strādā Eiropas Centrālā banka. Viņu galvenais uzdevums ir neļaut inflācijai kļūt nekontrolējamai. Lai to izdarītu, baņķieriem ir viens galvenais instruments – procentlikmju celšana. Tā ir kā stopkrāna noraušana visai ekonomikai. Ja aizdevumi kļūst dārgāki, uzņēmumi mazāk aizņemas attīstībai un iedzīvotāji mazāk tērē pirkumiem. Mazāks pieprasījums parasti nozīmē lēnāku cenu kāpumu, taču tas ir sāpīgs process visiem.
Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile atzīst, ka zīmes nav labas. Īpaši satraucoši ir tas, ka inflācija strauji aug lielajās Eiropas valstīs. Tā kā mēs visi esam vienā eiro zonā, šo valstu problēmas automātiski ietekmē arī kopējo vidējo rādītāju. Tas savukārt liek ECB rīkoties stingrāk, nekā mēs varbūt gribētu šeit, Latvijā.
Ko tas nozīmē kredītņēmējiem
Lai gan oficiālais lēmums par jaunu likmju paaugstināšanu vēl nav pieņemts, finanšu tirgi jau rīkojas. Euribor likmes jau ir sākušas kāpt, apsteidzot notikumus. Tas ir nepatīkams signāls ikvienam, kuram ir mājokļa kredīts vai citi aizdevumi ar mainīgo likmi. Ja jūsu kredīta maksājums drīzumā tiek pārskatīts, jārēķinās, ka summa varētu pieaugt.
Latvijas Bankā uzsver, ka viņi uzmanīgi seko līdzi katrai sēdei un katram rādītājam, taču prognozes pagaidām saglabājas pesimistiskas. Tirgus jau ir “iecēnojis” iespējamo likmju kāpumu, tādēļ cerēt uz drīzu atslābumu būtu pāragri. Nākamā svarīgā tikšanās Frankfurtē gaidāma aprīļa beigās, un tieši tad mēs uzzināsim, cik stingru kursu Eiropa izvēlēsies turpmākajos mēnešos. Šis neziņas periods liek gan iedzīvotājiem, gan biznesam kļūt daudz piesardzīgākiem ar saviem tēriņiem un plāniem.
