Veselības aprūpes inovāciju ceļā līdz pacientiem Latvijā joprojām vērojama kavēšanās, kas var novest pie veselības un dzīvības zaudēšanas.
Veselības nozares eksperti uzskata, ka Latvijai ilgtermiņa mērķim jākoncentrējas uz veselības aprūpi un jārod risinājumi, kā to īstenot. Pašreizējā veselības aprūpes paradigma mainās, uzskatot to par resursu, ko var izmantot sabiedrības un ekonomikas labā. Investīcijas veselības aprūpē būtiski ietekmē nodarbinātību, valsts ekonomisko labklājību un izaugsmi – jo vairāk valsts tajā iegulda.
Ilgāks dzīves ilgums un mazāk priekšlaicīgi zaudēto dzīves gadu ir labas ziņas. Kā norāda WiFOR institūta Starptautiskās sociālās politikas nodaļas vadītāja Sandra Cimmermane, valstij kļūstot arvien attīstītākai, pieaug tās veselības ekonomikas apjoms.
Piemēram, Vācijā tas veido 12,1% no valsts IKP. Gan šī paša institūta vadošā pētniece Karla Ernandesa-Villafuerte, gan viņa pati uzsvēra, ka veikt stratēģiskus ieguldījumus veselības aprūpē ir gudrs lēmums, jo, palielinot iekšzemes kopproduktu (IKP) un nodarbinātības līmeni, sabiedrība kopumā. ieguvumi.
Vācija plāno tērēt 12.2020. gadā veselības aprūpei atvēlēs 5% no IKP, savukārt Eiropas Savienība kopumā veselības aprūpei plāno tērēt 8% no IKP. Latvija tikmēr veselības aprūpei plāno tērēt tikai 4,8% no IKP. Pērn Latvijā šī rādītāja rādītājs bija 5,48%, joprojām ievērojami zemāks par ES vidējo rādītāju.