Vulkānos dzīvo haizivis
Ir ne tikai sauszemes vulkāni, bet arī zemūdens vulkāni, kas var uzturēt savas ekosistēmas. Šie caurumi Zemes garozā, no kuriem izplūst karsta magma, ir ne tikai bīstamības, bet arī siltuma, minerālvielu un barības vielu avots dažādiem augiem un dzīvniekiem.
Arhejas, piemēram, izmanto vulkāna ķīmisko enerģiju un minerālvielas savai vielmaiņai. Dažas gliemju sugas veido unikālas kopienas, kuru pamatā ir simbioze ar baktērijām, kas oksidē ķīmiskos savienojumus. Savukārt hidrotermālie cauruļvadi spēj sintezēt organiskās vielas, izmantojot sērūdeņraža enerģiju.
Visneparastākais šādas zemūdens ekosistēmas piemērs ir vulkāns Kavači, kas atrodas Klusajā okeānā pie Zālamana salu krastiem. Lai gan tas ir iegrimis ūdenī, periodiski izvirdumi rada īslaicīgas lavas un pelnu salas. Tajā pašā laikā krāterī mīt dažādas jūras radības, tostarp Klusā okeāna polārhaizivis un āmuru haizivis.
Pastāv vairākas hipotēzes par to, kāpēc šīs radības apdzīvo vulkānus. Pirmkārt, iespējams, haizivis izmanto silto ūdeni krāterī kā sava veida termostatu ķermeņa temperatūras regulēšanai.
Otrkārt, vulkānā tās atrod daudz zivju, kas barojas ar minerālvielām, baktērijām un aļģēm no karstajiem avotiem. Visbeidzot, haizivis var izmantot krāteri kā patvērumu no plēsējiem vai konkurentiem.
Vulkāni ražo obsidiānu
Tie, kas spēlējuši Minecraft, Dwarf Fortress vai Terraria, zina, ka, lavai saskaroties ar ūdeni, veidojas obsidiāns. Taču tā nav tikai spēļu mehānika – reālajā pasaulē sacietējusi magma patiešām veido šo vulkānisko iezi.
Obsidiāns sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda, un tam ir raksturīga melna, brūna vai tumši pelēka krāsa. Tā virsma ir gluda un spīdīga, līdzīga stiklam. Mēdz būt arī citi toņi, piemēram, pelēks, zaļš, zils un pat rozā.
Obsidiāns var saturēt dažādus ieslēgumus, piemēram, gāzes burbuļus, kristālus vai svītras, kas ietekmē tā izskatu un īpašības atkarībā no lavas sastāva un dzesēšanas ātruma. Tā unikālo īpašību dēļ obsidiāns jau tūkstošiem gadu tiek izmantots akmens darbarīku, rīku un rotaslietu izgatavošanai. Tam piemīt augsta cietība un asas malas, kas padarīja to par iecienītu materiālu ieroču izgatavošanai.
Piemēram, maiji un acteki no obsidiāna izgatavoja makuahuit – plakanu zobena nūju, kas bija rotāta ar asu obsidiāna asmeņu rindām.
Mūsdienās obsidiānu izmanto juvelierizstrādājumos un skulptūrās kā dekoratīvu akmeni. To var izmantot arī ķirurģijā, lai izgatavotu ārkārtīgi asus, bet trauslus skalpeļus.