Mēs dzīvojam šabloniskā un paredzamā pasaulē. Gandrīz viss ir rūpīgi iesaiņots un sistematizēts. Sabiedrība pastāvīgi cenšas saglabāt kārtību visās tās izpausmēs.
Bet tā ir tikai ilūzija. Mēs esam mācīti novērtēt virspusējus priekšstatus par simetriju.
Sakārtotība ir komforta spilvens, kas mums melo un pārliecina mūs, ka dzīve patiesībā nav haotiska nekārtība par kādu mēs to klusībā uzskatam.
Cenšoties iedibināt kārtību mēs parasti radām nekārtību. Iegādājoties jaunas drēbes vai apavus, mūsu skapji kļūst pārpildīti.
Izmetot atkritumus tie nonāk dabā un rada piesārņojumu.
Fiziķis Ādams Franks apgalvo:
Tas ir fizikas likums.
Patiesībā visums pretojas mūsu ilgtermiņa pūliņiem sakārtot haosu mūsu dzīvēs.
Tas notiek tādēļ, ka visumam patīk haoss.
Tik tiešām, lai arī cik cītīgi mēs censtos uzturēt lietas kārtībā, viss agri vai vēlu atkal kļūst nekārtīgs.
Mums nekārtībai daudz biežāk jāsaka “jā”, lai mēs spētu pieņemt visuma haotisko dabu.
Nekārtīgi cilvēki bieži tiek uzskatīti par apātiskiem un nelīdzsvarotiem indivīdiem, bet patiesībā tā nemaz nav.
Šķirsti tālāk, lai lasītu, kāpēc ir labi būt nekārtīgam:
Tevi noteikti interesēs
- Sēņu krēmzupa “no restorāna”: recepte no mana drauga, kas ir šefpavārs
- Primadonna Alla Pugačova un viņas vīrs Maksims Galkins atkal pārceļas: iegādājušies vēl vienu jaunu villu – zināms, kur viņi tagad dzīvos
- Kā es uzzināju īsto vistas kotlešu noslēpumu no vīramātes – tagad gatavoju tikai šādi
- Nopirku produktus uz mēnesi, bet pēc nedēļas pusi izmetu – šefpavārs atklāj kādus produktus labāk nepirkt
- 90 % autovadītāju nepareizi šķērso ātrumvaļņus — skaidroju, kādas kļūdas viņi pieļauj
- Jau trīs gadus strādāju par biroja apkopēju, un vairs nevaru slēpt, kas tur notiek: ”Viņi ir traki”







