Mēs dzīvojam šabloniskā un paredzamā pasaulē. Gandrīz viss ir rūpīgi iesaiņots un sistematizēts. Sabiedrība pastāvīgi cenšas saglabāt kārtību visās tās izpausmēs.
Bet tā ir tikai ilūzija. Mēs esam mācīti novērtēt virspusējus priekšstatus par simetriju.
Sakārtotība ir komforta spilvens, kas mums melo un pārliecina mūs, ka dzīve patiesībā nav haotiska nekārtība par kādu mēs to klusībā uzskatam.
Cenšoties iedibināt kārtību mēs parasti radām nekārtību. Iegādājoties jaunas drēbes vai apavus, mūsu skapji kļūst pārpildīti.
Izmetot atkritumus tie nonāk dabā un rada piesārņojumu.
Fiziķis Ādams Franks apgalvo:
Tas ir fizikas likums.
Patiesībā visums pretojas mūsu ilgtermiņa pūliņiem sakārtot haosu mūsu dzīvēs.
Tas notiek tādēļ, ka visumam patīk haoss.
Tik tiešām, lai arī cik cītīgi mēs censtos uzturēt lietas kārtībā, viss agri vai vēlu atkal kļūst nekārtīgs.
Mums nekārtībai daudz biežāk jāsaka “jā”, lai mēs spētu pieņemt visuma haotisko dabu.
Nekārtīgi cilvēki bieži tiek uzskatīti par apātiskiem un nelīdzsvarotiem indivīdiem, bet patiesībā tā nemaz nav.
Šķirsti tālāk, lai lasītu, kāpēc ir labi būt nekārtīgam:
Tevi noteikti interesēs
- Likums tomēr netiks apstiprināts: līdz konkrētai platībai mājas varēs būvēt bez iestāžu iesaistes
- Efektīvais sinepju pulveris – atklājam, kāpēc to vajag iebērt veļas mašīnā un sajaukt ar sāli
- Vairs nekādas vārīšanas katru dienu: šīs bietes ir mans ziemas atklājums – sagatavoju pilnu katlu un izmantoju gan salātos, gan kā piedevu
- Dabas zīmju vērotājs atklāj, ka daba pati jau ir parādījusi kāds būs pavasaris: ”Ilgi nav jāgaida”
- Svarīgākie grozījumi Ceļu satiksmes likumā 2026. gadā – daļa izmaiņu stāsies spēkā jau 1. aprīlī
- ”No kaimiņmājas skursteņa nāk dūmi uz mūsu māju un viss smird”: vai mājas īpašnieku var sodīt









