Dezorganizēti cilvēki ir redzējuši gaismu. Viņi neļaus, lai viņu dzīves diktē pareizība un vispārpieņemtas normas.
Izsakoties Džima Morisona vārdiem:
Man interesē viss, kas saistīts ar haosu, nekārtību un dumpīgumu. Man šķiet, ka tas ir ceļš uz brīvību.
Tas nenozīmē, ka mums jāļauj visam mūsu dzīvēs kļūt haotiskam. Sakārtotība var būt nepieciešama, parocīga un pat skaista. Bet tā ir arī pārāk augstu vērtēta un tie, kuri dzīvo juceklī bieži vien tiek nepatiesi tiesāti.
Nekārtīgi cilvēki nav slinki, viņiem patiesībā ir bagāta iztēle un viņi ir pārdroši.
Vispārpieņemtas normas mums var uzspiest to, ka kārtība veicina produktivitāti, bet tam nav obligāti tā jābūt.
Citējot Ērika Abrahamsona un Deivida Frīdmena kopdarbu “Ideālā nekārtība: Nekārtības apslēptie ieguvumi”:
Nekārtībai nav obligāti jābūt kārības trūkumam. Nekārtīgs galds var būt ārkārtīgi efektīva prioritāšu izvirzīšanas sistēma.
Uz nekārtīga galda svarīgais, steidzamais darbs paliek tuvu darba rokām, nekārtības augšgalā, bet lietas, kuras droši var ignorēt paliek apraktas apakšā, viss ir loģiski.
Citiem vārdiem sakot, nekārtīgs galds patiesībā var palīdzēt uzlabot efektivitāti, atkarībā no paša cilvēka.
Papildus, Ketlīnas Vohas, Minesotas Universitātes menedžmenta skolā veikta pētījuma ietvaros tika atklāts, ka nekārtīga vide iedvesmo radošām izpausmēm.
Vienā no pētījuma eksperimentiem Voha sadalīja 48 dalībieku lielu grupu un lūdza tiem nākt klajā ar jauniem veidiem kā utilizēt galda tenisa bumbiņu. Pirmajai dalībnieku grupai tika piešķirta kārtīga telpa, bet otrai – nekārtīga.
Beigu beigās abas grupas izdomāja vienādu skaitu ideju, tomēr, inovatīvākas žūrijai šķita tieši tās grupas idejas, kura pavadīja laiku nekārtīgajā telpā.
Voha pauž sekojošus uzskatus:
Atrašanās nekārtīgā telpā noveda pie kaut kā, ko vēlas uzņēmumi, industrijas un sabiedrība: pie radošuma.
Nekārtīga vide iedvesmo izlauzties no tradīcijām, tādējādi radot jaunus ieskatus.
Turpretim sakārtota vide iedrošina konvencionālu lēmumu pieņemšanu un pieturēšanos pie pārbaudītām vērtībām.
Tas nebūt nav pārsteidzoši; dezorganizācija bieži vien tiek uzskatīta par ģenialitāti. Daudzi slaveni domātāji un rakstnieki strādājuši šaušalīgā nekārtībā, sākot ar Albertu Einšteinu, Alanu Turingu un beidzot ar Dž. K. Roulingu.
Viņi visi sasniedza izcilību par spīti nekārtībai.
Agrā vecumā mums māca justies slikti, ja esam nekārtīgi.
Dezorganizēti un nevīžīgi cilvēki bieži vien tiek uzskatīti par kaitīgiem sabiedrībai.
Lai pieņemtu nekārtību nepieciešama drosme, jo tas saistīts ar pastāvīgu kritiku un iešanu pret sabiedrības normām.
Nekārtībā dzīvojoši cilvēki iemanto spontanitāti. Viņi vairāk uztraucas par koptēlu nekā miniatūrajām ikdienas dzīves detaļām. Viņi peld līdzi straumei tā vietā, lai ietu pret to.
Vienkāršāk sakot, nekārtīgi cilvēki ir drosmīgi un pielāgoties spējīgi. Viņi ir pirmatklājēji, kurus vairāk uztrauc limitēta laika izmantošana lietderīgi, nevis iesaistīšanās tik garlaicīgās nodarbēs kā tīrīšana un uzkopšana.
Nekārtīgā dzīvē slēpjas savs skaistums un vienkāršība, tieši tādēļ tā rada apgaismotus un inovatīvus indivīdus.
Dzīve ir neparedzama un neparasti brīnumaina dāvana. Rīkojies pienācīgi un izbaudi ceļojumu.