Zinātnieki atzīst, ka starp cilvēka kognitīvajiem stiliem un emociju tipu un dziļumu, kas viņus saista dažādos mūzikas žanros, pastāv skaidra saikne.
Pētījumi, kas publicēti žurnālā PLOS ONE, pierāda, ka cilvēki, kas ir iejūtīgāki, tādi, kuriem ir lielākas spējas identificēt, paredzēt un atbildēt uz citu cilvēku emocijām, labprātāk klausās maigu, bēdīgu, poētisku un jutekliskāku mūziku, tādu kā R&B, mūsdienu mūziku pieaugušajiem un softroku.
Cilvēki ar analītiskām tendencēm dodas pavisam pretējā virzienā, meklējot panku mūziku, smago metālu, avangarda džezu un smago roku.
“Vēlme sistematizēt ir vēlme aplūkot dažādus modeļus un rekonstruēt tos, apskatot un izpētot šīs pasaules likumus,” saka viens no raksta autoriem, Deivids Grīnbergs.
“Tātad, ja tu skaties uz kalnu, tevi interesē tas kā tas ir veidojies un kā attīstījies laika gaitā, savukārt, empātisku cilvēku vairāk interesēs tā askētiskās īpašības un bijība pret šo kalnu.”
Ārpus personības
Iepriekšējie pētījumi ir vērtējuši mūzikas gaumi pēc lietotāja personības, piemēram, ekstraverti cilvēki izvēlās deju vai popmūziku.
Tomēr, Grīnberga komanda uzskatīja, ka mūzikas izvēli noteikti nosaka kas vairāk kā tikai personība.
Ņemot vērā, ka mūzika ir tik emocionāls medijs, zinātnieki uzskatīja par svarīgu iedalīt cilvēkus divās grupās – sistematizētāji un empātiķi.
Grīnbergs un viņa komanda caur sociālo vietni Facebook, sapulcēja vairākus tūkstošus personu, katram no viņiem tika atskaņoti 50 dažādu dziesmu fragmenti no 26 dažādiem žanriem un subžanriem.
Tajā pat laikā, dalībnieki aizpildīja aptaujas anketu, kas palīdzēja noteikt to, vai viņi pieder pie sistematizētājiem vai empātķiem.
“Oriģināli izvirzītā hipotēze bija vienkārša, mēs prognozējām, ka cilvēki, kas ir empātiski, klausās mūziku, kas ir emocionāli dziļāka, kā piemēram, dziesmu “Hallelujah”, ko izpilda Džefs Baklijs,” saka Grīnbergs.
“No otras puses, mēs domājām, ka sistematizētājiem labāk patiks mūzika, kas ir intelektuāli sarežģītāka, kur klausoties dziesmu, tā izaicina tevi saprast dažādus tās elementus atsevišķi, lai pēc tam spētu salikt tos kopā.”
Tieši to arī šis pētījums pierādīja, sistematizētāji izvēlējās spēcīgu, intensīvu un aizraujošu mūziku, kā piemēram smago metālu. Savukārt, empātisti izvēlējās mūziku ar lielāku emocionālo dziļumu.
Bieži vien sistematizētāju un empātistu izvēlētie mūzikas žanri sakrita, visbiežāk šie žanri bija – džezs un roks.
“Šie rezultāti var būt ļoti noderīgi cilvēkiem ar autisma spektru, tādi kuriem ir ārkārtīgi augsta kognitīvā uztvere,” saka Grīnbergs.
Avots: abc.net.au