Interesants risinājums ko darīt ar āboliem, lai tie nostāvētu līdz pavasarim, nesavīstu un nesapūtu

Kā saglabāt ābolus svaigus līdz pavasarim: mani pārbaudītie paņēmieni

Kad es pirmo reizi mēģināju saglabāt ābolus līdz martam, man nekas neizdevās. Puse apžuva, otra puse aptumšojās, un daži augļi pat sāka ost pēc kaut kā aizdomīga. Toreiz es domāju, ka tas vienkārši nav iespējams — visu ziemu saglabāt ābolus tik svaigus, it kā tie būtu noplūkti vakar. Bet gadiem ilga prakse dārzā man iemācīja vienu: auglis ir gandrīz kā dzīva būtne.

Tam nepieciešama aprūpe, miers un pareizi apstākļi. Un tagad, kad man uz galda februārī ir kraukšķīgi, aromātiski āboli, es katru reizi pasmaidu: izdevies saglabāt tieši to pašu sajūtu “kā no koka”.Es vēlos dalīties ar to, kas patiešām darbojas.Kādi āboli sagaida pavasari — un kādi ne.

Mana galvenā mācība: ne visi āboli ir paredzēti ziemas uzglabāšanai

Visilgāk glabājas:

Antonovka

Auksis

Ligol

Aports

Iedzēnu

Lobo

Renet

Baltkrievijas saldais

Savukārt vasaras šķirnes — agrās, kraukšķīgās, aromātiskās — glabājas slikti, un martā tās var nesagaidīt.

Kas ir svarīgs novākšanas brīdī

Ābolam, kas paredzēts uzglabāšanai, jābūt: sausam, uzmanīgi noņemtam ar roku (nevis nokratītam)

bez tārpu bojājumiem

bez iespiedumiem, ar veselu kātiņu.

Tagad es novācu ražu gandrīz juvelierizstrādājumu līmenī. Var teikt, ka katra skramba vēlāk pārvēršas par “neaizsargātības punktu”. Mani pārbaudītie veidi, lai āboli nevīstu1. Individuāls papīra “krekliņš”. Katru ābolu es ietinu: kraftpapīrā, mīkstās avīžu lapās (bez taukainas krāsas),reizēm — plānās papīra salvetēs.

Kāpēc? Papīrs: uzsūc lieko mitrumu, aizsargā ābolus no berzes un iespiedumiem, neļauj vienam sabojājušamies auglim sabojāt pārējos. Mēģināju to nedarīt — atšķirība ir milzīga.2. Kastes ar starpslāņiem. Es lieku ābolus tikai ar kātiņiem uz augšu, slāņos: āboli —kartons —papīrs —atkal āboli.

Tādējādi augļi nespiež viens uz otru un netiek traumēti. Es izmantoju kastes no dārzeņiem — tās ir blīvas un “elpo”.3. Skaidas — glābiņš no izžūšanas. Ja ābolu ir daudz, es tos pārberu ar sausām koka skaidām. Skaidas rada: stabilu mitrumu, gaisa spilvenu, aizsardzību pret pelējumu. Bet ir noslēpums: skaidām jābūt tikai no lapu kokiem. Skujkoki var dot savu smaržu.

Lasi vēl: Dēls Māris atveda uz dzīvokli savu līgavu un teica: “Mammu, padzīvo mazajā istabā, mums vajag guļamistabu”; Mana reakcija bija interesanta

VIDEO:

Kā izvairīties no aptumšošanās — mani knifi

Tās ir atsevišķas raizes. Īpaši šķirnēm ar maigu mizu. Palīdz: zema temperatūra (bet ne mīnus)Ideāli — no +1 līdz +3 grādiem. Pie +5 grādiem un augstāk āboli sāk tumšoties ātrāk. Pastāvīgs mitrums 85–90%Sausais gaiss ir ābolu galvenais pretinieks. Tāpēc es tos nekad nelieku blakus sildītājiem, katliem, ventilācijas šahtām. Ja glabāju istabā — blakus noliku bļodu ar ūdeni, bet tas notiek reti. Minimāls apgaismojums. Pat neliels saules stars uzsāk nogatavošanās procesus.

Kastes vienmēr turu tumsā: pieliekamais, pagrabs, auksta veranda, siltināts balkons. Ja nav pagraba — ko darīt? Es daudzus gadus glabāju ābolus parastā dzīvoklī, un lūk, kas patiešām darbojas:

1. Lodžija (aizstiklota). Galvenais — nepieļaut salu zem -2 grādiem. Es novietoju kastes tuvāk sienai, pārklāju ar vecu pledu.

2. Ledusskapja apakšējā atvilktne. Slāņos, papīrā. Bet tā es glabāju tikai 5-7 kg

3. Auksta pieliekamais vai priekšnams. Ja temperatūra ir 5-10 grādi — tas arī nav slikti, bet āboli šajā gadījumā nedaudz ātrāk zaudē stingrību.

Lasi vēl: Aizgājām ar draugiem uz Vicentu, viņi domāja, ka es uzsaucu un sūtīja visus dārgākos ēdienus, bet es maksāt netaisījos

Kā saprast, ka partija “turas” pareizi

Katru reizi, atverot kasti reizi 3-4 nedēļās, es pārbaudu: vai nav rūgšanas smakas, vai nav mitru plankumu, vai atsevišķi augļi nav mīkstinājušies. Ja viens ābols aizgājis “nepareizā virzienā” — es to nekavējoties izņemu. Pārējie var glabāties vēl mēnešiem ilgi.

Noslēpums, kas darbojas vislabāk. Reiz man teica kāds vecs dārznieks: “Ābols mīl mieru. Jo mazāk tu to aiztiec, jo ilgāk tas iztur. “Tā ir taisnība. Tiklīdz āboli atrodas klusā, vienmērīgā mikroklimatā, bez temperatūras svārstībām, tie saglabājas pārsteidzoši labi. Secinājums: ābolu saglabāšana svaigu līdz pavasarim nav nekāda burvība, bet gan akurātums un uzmanība. Tagad man martā ābols kraukšķ tieši tāpat kā dienā, kad es to noplūcu no zara.

Un ziniet, kas ir vispatīkamākais? Tas nav par ekonomiju. Tas ir par bērnības garšu, par mīlestību pret dārzu un par to pašu sajūtu, kad daba dalās ar tevi savā dāsnajā dāvanā. Šie vienkāršie paņēmieni patiešām darbojas: saudzīga novākšana, papīra ietīšana, starpslāņi, stabila vēsuma uzturēšana, klusums un tumsa. Un tad ziema kļūst mazliet gaišāka.