Pretēji plašajam pieņēmuma, ka smēķēšana ļauj atbrīvoties no stresa, smēķētāji 70% gadījumu biežāk (salīdzinoši ar nesmēķētājiem) cieš no depresijas un satraukuma – to norāda jauns britu pētījums.
Londonas Koledžas universitātes un Britu Sirds fonda pētījumā, kas iekļāva 6500 cilvēkus, kas vecāki par 40 gadiem, tika pētīti šo cilvēku smēķēšanas paradumi. Vairāk nekā 18 procenti smēķētāju atzina, ka viņiem ir regulārs, traucējošs satraukums un depresija, salīdzinoši ar 10 procentiem nesmēķētāju un 11,3 procentiem bijušo smēķētāju.
Vēl svarīgāk: cigaretes var būt iemesls satraukumam. Pētījumā tika noskaidrots arī tas, ka bijušie smēķētāji, kas jau sen atmetuši šo kaitīgo paradumu (precīzāk vismaz gadu vai vairāk) uzrādīja līdzīgus depresijas rādītājus kā tie, kas nekad nebija smēķējuši. Šis pētījums pierāda, ka smēķēšanas atmešana var būt veids, kādā uzlabot garīgo veselību.
Pieņēmums, ka smēķēšana ļauj atbrīvoties no stresa, ir nepareiza izpratne par pašu smēķēšanas procesu – tas, ko smēķētājs patiesībā piedzīvo, aizdedzinot cigareti, ir pieraduma spēks. Un nedaudz arī atkarība no nikotīna – kad tā deva asinīs ir beigusies, nepieciešama jauna. Jaunas devas iegūšana nomierina atkarību, bet ne garīgo stāvokli.
Bet tikpat labi, process, no kā radusies atkarība, varētu nebūt smēķēšana, bet gan košļājamās gumijas košļāšana, burkānu graušana vai kas cits. Kad baudām procesu, no kā mums ir atkarība, mēs atbrīvojamies no mirkļa uzkrātā stresa, tas tā patiešām ir. Bet tas arī viss. Tā nav cigarešu maģija, kas ļauj mums justies labāk.
Ja tu domā, ka smēķēšana palīdz tev regulēt stresu un atbrīvo no tā – tu maldies! Smēķēšana stresu un iespējamo depresiju tikai pastiprina.
Garīgās veselības speciālisti ir kategoriski pret to, ka tiek izmantoti atkarību veicinoši līdzekļi, kad pacienti cenšas cīnīties pret depresiju un satraukumu. Kamēr daudzi cilvēki vēl turas pie vecās idejas – smēķēšana samazina stresu – šī pati ideja var veicināt šo cilvēku emocionālo sabrukumu.
Avots:
