Šogad rudens atkal ir nolēmis palutināt iedzīvotājus ar siltu laiku. Lielākoties var būt lietains un mitrs laiks, un saules nav, taču temperatūra ārā joprojām ir komfortabla, virs normas. Lai gan šie laikapstākļi var būt patīkami cilvēkiem, tie nav tik labi dabai.
Daži augi ir atkal uzziedējuši, atņemot tiem enerģiju nākamajā pavasarī, un čūskas atsakās pārziemot… Mēs jautājām ekspertiem, kas šobrīd notiek dzīvnieku un augu pasaulē un kurām radībām kaitē neparasti siltais rudens. Starp citu, līdzīgi “neparasti siltus” laikapstākļus mēs novērojām tieši pirms diviem gadiem, 2023. gada 7. novembrī. Toreiz, 7. novembra naktī, gaisa temperatūra nenoslīdēja zem 9,2 grādiem pēc Celsija, pārspējot 1954. gada rekordu. Pagājušajā gadā sniegputeņi klāja 3. un 4. novembrī.
Tomēr..
Runājot par neparastajiem laika apstākļiem šajās dienās, Hidrometeoroloģijas centra zinātniskais direktors Vilfands iepriekš ziņoja, ka visu šo nedēļu temperatūra būs 5–6 grādus virs normas. Pozdņakova atklāj, ka minimālā gaisa temperatūra bija +7,8 grādi, kas ir gandrīz 7 grādus virs normas”. Citviet Austrumeiropā temperatūra bija +8,2 grādi; pagājušā nakts bija otra siltākā šomēnes. Viņa arī piebilda, ka nākamā novembra nedēļa saglabāsies relatīvi silta, ar vidējo temperatūru no +4 līdz +5 grādiem.
Pēc dažu zinātnieku domām, lielākā daļa šo neparasto karstuma parādību ir kaitīgas dzīvniekiem un augiem, izjaucot to bioloģiskos ciklus. Dzīvnieki, kas jau ir pārziemojuši, var pēkšņi pamosties, savukārt tie, kuriem nav bijis laika “aizmigt”, konstatē, ka pāreja uz ziemas guļu aizkavējas. Zoologi saka, ka īpaši bīstami ir tad, ja lāči laikus neaizmieg.
Tas rada briesmas arī sēņotājiem, kas vāc ziemas sēnes: čūskas vēl ir nomodā. Ja laikus neļauj aizmigt, tās jūt diskomfortu un kļūst untumainas. Tas pats attiecas uz rāpuļiem.
Bioloģijas doktore Vasiļevska kopumā bija mierīga. “Ja paskatās uz putnu un dzīvnieku uzvedību tagad, viss notiek kā parasti,” viņa apliecināja. “Piemēram, vāveres un bebri uzkrāj barību ziemai: vāveres uzkrāj riekstus un ozolzīles, bebri — zariņus. Šīs rezerves palīdzēs dzīvniekiem izdzīvot aukstā laikā.”
Biologs paskaidroja, ka patiesībā temperatūra ir nedaudz mazāk svarīgs dzīvnieku dzīves regulators nekā dienasgaismas stundas. Pilsētu teritorijās ir siltāks nekā laukos, kas dažiem dzīvniekiem, īpaši putniem, var novest pie “pavasara” iestāšanās. “Tagad var dzirdēt zīlīšu, strazdu un reizēm arī kāda ķauķa dziedāšanu, kas vēl nav aizlidojis. Tālāk lietas parasti neiet tālāk — putni, visticamāk, nemēģinās izveidot īstu ligzdu.”
Šī siltā rudens priekšrocības ir atklātas putniem. Izrādās, ka migrējošām, klejojošām un migrējošām sugām (migrējošās sugas ir tās, kas pilsētā sastopamas gandrīz tikai migrācijas periodos, pavasarī un rudenī, migrācijas laikā) šāds siltums novembrī patiesībā ir diezgan labvēlīgs! Daudzi reti putni, kas parasti dažu dienu laikā lido cauri pilsētai, pašlaik uzturas šeit.
Tiklīdz iestājas auksts laiks, gājputni un viesputni atsāks savu migrāciju. Pilsētā paliks tikai tie, kas labi iztur ziemu. Kad laiks atdziest, putniem, kas paliek ziemošanai, var palīdzēt ar papildbarību: neapstrādātām sēklām, riekstiem un īpašiem graudu maisījumiem. Ir svarīgi atcerēties, ka maize nav īpaši barojoša un nav īpaši noderīgs vienreizējs uztura bagātinātājs.
Arī ornitologs Matjuņins uzskata, ka silts rudens ir labvēlīgs putniem: “Barības meklēšana ilgāku laiku ir viegla, jo zeme un augi nav klāti ar sniegu. Ar sala neesamību vienmēr ir vieglāk tikt galā, īpaši mazajiem putniem. Pēdējos gados, iespējams, siltāka laika dēļ, ir sākušas parādīties putnu sugas, kas iepriekš šajā apgabalā nebija sastopamas.”
“Es personīgi neesmu redzējis neko ziedam, bet ir pilnīgi iespējams, ka ar šādiem laikapstākļiem kaut kas uzziedēs,” viņš atzīmēja. “Varu teikt sekojošo: pašreizējais tā sauktais “eirorudens” (kad austrumeiropas centrālajā daļā siltums saglabājas līdz novembrim) var būt patīkams cilvēkiem, bet tas nav īpaši labs dabai. Tas izjauc daudzu augu sezonālos attīstības ciklus. Piemēram, ja dažas prīmulas (zāles, kas zied agrā pavasarī) ziedēs tagad, tās pārāk agri sāks patērēt uzkrātās barības vielu rezerves, un rezultātā pavasari sagaidīs novājinātas un attīstīsies mazāk efektīvi.
Ja koki un krūmi pārstās augt pārāk vēlu, jaunie dzinumi var nenobriest līdz sala iestāšanās brīdim, un daži novīst. Taču kopumā šāda veida rudens laikapstākļi reģionā ir jauna realitāte, kurai mūsu augiem un ekosistēmām būs jāpielāgojas.”
Ko mēs sagaidīsim?
Šīs nedēļas nogalē un nākamās nedēļas sākumā Latvijā gaisa temperatūra nedaudz pazemināsies, taču nokrišņu būs maz, prognozē sinoptiķi. Laikapstākļi pārsvarā būs mākoņaini, tomēr sestdien vietām vēl iespējams saules spīdējums. Pūšot lēnam dienvidu un dienvidrietumu vējam, dažviet sabiezēs migla un iespējams neliels smidzinošs lietus. Gaisa temperatūra pārsvarā saglabāsies robežās no +2 līdz +10 grādiem.
Nākamnedēļ vietām gaidāms lietus, taču kopējais nokrišņu daudzums, visticamāk, būs neliels. Lai gan iepriekšējās prognozes liecināja par iespējamu strauju temperatūras kritumu, jaunākie dati rāda, ka vidējā gaisa temperatūra saglabāsies vairākus grādus virs normas. Siltākajās dienās termometra stabiņš Latvijā varētu pakāpties līdz +8…+12 grādiem.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informāciju 5. un 6. novembrī diennakts vidējā gaisa temperatūra valstī bija par sešiem grādiem augstāka nekā šiem datumiem raksturīgā 1991.–2020. gada norma.
Pēdējo piecpadsmit gadu laikā tikai divos gadījumos – 2016. un 2023. gadā – novembris Latvijā bijis vēsāks par mēneša normu, kas ir +2,2 grādi. Savukārt siltākais novembris šajā periodā bija 2020. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 grādus.
