“Uzreiz brīdinu — šo dzīvokli mēs pārdosim, tāpēc kādā brīdī nāksies izvākties, tā ir problēma.” teica man dzīvokļa īpašniece, bet beigās es sapratu nelāgu lietu
Es nemeklēju dzīvokli uz ļoti ilgu laiku, bet pasakiet vismaz aptuveni, uz cik ilgu laiku es varu rēķināties? “Uz pusgadu — simtprocentīgi.” teca dzīvokļa īpašniece.
-Varbūt man tas der. Bet sakiet, es redzu, ka dzīvoklis ir ļoti piekrauts ar mantām, ko man ar to darīt?
-Dariet ar to visu, ko vēlaties, mums tas nav vajadzīgs.
-Varu pat izmest?
-Jā, bez problēmām.
-Nu labi, man der.
Sveika, meitiņ, nu stāsti, kā ar dzīvokli? piezvanīja un jautāja mana mamma.
-Normāli, bet ļoti daudz laika aizies uz uzkopšanu — šausmīgi netīrs. Es vakar līdz diviem naktī tīrīju cepeškrāsni no milzīga tauku slāņa, un, lai tu saprastu, pat istabas augs, kas stāv virtuvē, bija pilnībā pārklāts ar taukiem.
-Tie, kas tur dzīvoja pirms tam, teica, ka te mita kaut kāda ģimene — abi balkoni līdz pašai augšai piebāzti ar kaut kādu krāmu no seniem laikiem. Uz viena vispār bija vairāki maisi ar pudelēm.
-Ak vai! Un tu visu to pati tīrīsi?
-Nu, ne jau es dzīvošu tādā netīrībā pusgadu!
Pēc laika zvana dzīvokļa īpašniece.
— Halo, labdien, diemžēl mums atradušies pircēji, tāpēc nāksies izvākties.
— Bet jūs taču teicāt, ka es varēšu dzīvot pusgadu, simtprocentīgi!
— Mēs paši negaidījām, ka pircēji atradīsies tik ātri.
— Kaut kā interesanti… Nu labi.
— Mēs atnāksim ar viņiem piecpadsmitajā datumā. Sagatavojiet, lūdzu, dzīvokli.
— Piecpadsmitais — tas ir pēc divām nedēļām, vai ne?
— Jā, apmēram tā. Ceru, ka jums izdosies atrast jaunu mājvietu.
— Pat mēnesis nepaiet, saprotiet…
— Mums arī bail bija, ka pircēji nebūs, jo cena mums ir augsta, tāpēc domājām, ka dzīvoklis tirgosies ilgi.
Lasi vēl: Es uzzināju, kāpēc gudras sievietes somiņās ieliek ziepju gabaliņu, tagad daru to pašu
Nu labi, man lika izvākties pēc diviem mēnešiem, bet joks ir tajā, ka es divistabu dzīvokli iztīrīju līdz spīdumam — iznesu kaudzi krāmu no abiem balkoniem, no pieliekamā un visiem skapjiem, kā arī notīrīju visu virtuvi no milzīga tauku slāņa. Zini, man ir sajūta, ka viņi speciāli meklēja kādu, kas to visu izdarīs pirms pārdošanas.
— Man arī ir tāda sajūta. Un cenu viņi uzlikuši kosmisku. Kurš vispār varētu šo dzīvokli nopirkt?
— Tiešām, kāds gan to nopirka? Tas taču ir briesmīgā stāvoklī — grīdas šausmīgi čīkst, skapji un dīvāni veci, remonts novecojis…
— Ai, nu aizmirsti, tagad viņiem jauns dzīvoklis.
— Labdien, es atnācu ar pircēju.
— Jā, labdien, tikko te viss spīd … sienas gan labas. Cik šeit ir istabu?
— Nu, es tagad visu apskatīšu… Dzīvoklis labs.
— Viņa gan uzvedas aizdomīgi.
— Aha, redzu, ka tu pārspīlē, tantīt. Nebija obligāti jāved līdzi savu māti, lai viņa nospēlētu ainu.
Nu ko te vairs teikt, es mantas jau aizvedu. Uz redzēšanos. Vajadzēja dzīvokli atstāt tādā stāvoklī, lai pircēji bēgtu, cik ātri var.
