Globālās sasilšanas rezultātā, ledājiem kūstot un nokrišņu apjomam pieaugot, pastāv risks, ka Atlantijas okeānā varētu apstāties jūras straumes. Šāds notikums izraisītu strauju temperatūras kritumu Ziemeļeiropā. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem, kas publicēti portālā “science.org”, šis scenārijs vairs netiek uzskatīts par vienkāršu iespējamību, bet gan par neizbēgamu notikumu. Tomēr precīzs laiks, kad jūras straumes varētu apstāties, joprojām nav zināms. Tas var notikt pat tuvāko gadu laikā.
Ja šis scenārijs piepildītos, Britu salās un Skandināvijā vidējā gaisa temperatūra varētu samazināties par 10–30 grādiem. Baltijas valstīs temperatūras kritums būtu mazāks, taču sagaidāmas ievērojamas temperatūras svārstības. Ziemās varētu iestāties ekstremālas aukstuma periodi ar gaisa temperatūru līdz -40 grādiem, savukārt vasarās, vējam pūšot no dienvidiem, termometra stabiņš varētu sasniegt +40 grādu atzīmi.
Šādos apstākļos Ziemeļeiropā pārtikas audzēšana būs iespējama tikai apkurināmās siltumnīcās vai speciāli pielāgotās pazemes telpās. Brīvā dabā augošos kultūraugus būtiski ietekmēs pavasara un rudens salnas, kā arī īsā augšanas sezona, kas var nebūt pietiekama, lai iegūtu pilnvērtīgu ražu.
Lasi vēl: Liela nelaime ģimenei – 32 gadu vecumā pēkšņi aizsaulē aizsaukta bijusī bērnu zvaigzne
Tuvāk ekvatoram un Zemes dienvidu puslodē karstuma viļņi kļūs intensīvāki, radot nopietnus izaicinājumus pārtikas ražošanā un izraisot ievērojamas iedzīvotāju problēma . Eiropu var pārņemt klimata plūsmas, kas pastiprinās sociālās un ekonomiskās problēmas. Portālā “science.org” publicētie pētījumi norāda arī uz citām globālās sasilšanas radītajām sekām. Daudzos pasaules reģionos pieaugs karstuma viļņi, sausums, kā arī pēkšņi plūdi.
Klimata pārmaiņu negatīvo seku mazināšana ir būtiska arī ekonomisko zaudējumu samazināšanai, ar kuriem saskaras valstis. Tajā pašā laikā zaļās ekonomikas attīstība piedāvā iespēju ne tikai mazināt klimata izraisītās problēmas, bet arī veicināt ekonomisko attīstību un izaugsmi. Klimata pārmaiņas skar visas valstis, un Latvija nav izņēmums šajā globālajā procesā.
Tevi noteikti interesēs
- Vilki aizvien biežāk tiek redzēti Rīgas tuvumā – Garkalnē, Carnikavā, Ādažos: eksperti skaidro, ko tas nozīmēby Laura Blūma
- Liela nelaime ģimenei – 32 gadu vecumā pēkšņi aizsaulē aizsaukta bijusī bērnu zvaigzneby Sandra Ločmele
- No mīnusiem uz plusiem – Anomāls karstums Eiropas reģioniem gaidāms ar kataklizmāmby Sandra Ločmele