Neliels tests ar ūdeni palīdz saprast, vai medus ir īsts, un biškopji skaidro, kā to izdarīt visvienkāršāk.
Daudzi cilvēki medu pērk ikdienā un uzticas tā dabiskajam sastāvam, tāpēc ir noderīgi zināt vienkāršu veidu, kā pārliecināties par tā patieso kvalitāti. Medus vienmēr ir ticis uzskatīts par vērtīgu un dabīgu produktu, un tieši tāpēc vilinājums to atšķaidīt vai aizstāt ar lētākiem saldinātājiem vienmēr ir pastāvējis.
Biškopības speciālisti stāsta, ka pie medus nereti tiek pievienots cukurs, kukurūzas vai cukura sīrups, kā arī patoka. Šāds piejaukums mazina dabisko vērtību un maina produkta īpašības, lai gan pēc garšas to reizēm nemaz nav viegli pamanīt. Tieši tāpēc daudzi pircēji izvēlas pārbaudīt medu mājas apstākļos, lai būtu droši, ko tiešām liek savā tējas krūzē.
Kā izskatās dabīgs medus
Biškopji uzsver, ka dabīgs medus parasti ir pietiekami biezs, tā tekstūra nav pilnīgi šķidra, un tas nelīdzinās sīrupam. Tā sastāvā vienmēr ir dabiskais cukuru līdzsvars—fruktoze un glikoze—un neliels daudzums dabīgā mitruma. No šī līdzsvara atkarīgs, cik ātri medus sabiezēs vai kristalizēsies. Pat aromāts dabīgam medum ir ļoti raksturīgs: atkarībā no auga, no kura bites nektāru savākušas, smarža var būt maigāka vai izteiktāka, taču vienmēr dabiska. Savukārt viltojumiem bieži nav gandrīz nekādas smaržas vai tā ir ļoti vienveidīga, atgādinot cukura sīrupu.
Kāpēc medus kristalizējas un kāpēc tas ir labi
Daudzi cilvēki kļūdaini domā, ka sakrājies vai sabiezējis medus ir nekvalitatīvs, taču biškopji tam nepiekritīs. Kristalizācija ir pilnīgi dabisks process, kas norisinās medū atkarībā no tajā esošo dabīgo cukuru proporcijas. Piemēram, rapšu vai saulespuķu medus kristalizējas daudz ātrāk, savukārt meža vai liepu medus to dara lēnāk. Visilgāk šķidrs parasti paliek akācijas medus, jo tajā ir augstāks fruktozes daudzums. Speciālisti uzsver, ka medus, kas nekristalizējas mēnešiem ilgi, nereti nav dabīgs un var būt mākslīgi apstrādāts vai atšķaidīts.
Kā ar glāzi ūdens pārbaudīt, vai medus ir īsts
Viens no vienkāršākajiem un visdrošākajiem veidiem, ko iesaka biškopības eksperti, ir medus pārbaude ar parastu glāzi ūdens. Šis paņēmiens neprasa neko vairāk par nelielu medus daudzumu un dažām sekundēm pacietības. Pietiek ielikt glāzē ar ūdeni nelielu medus pilīti un paskatīties, kā tā uzvedas. Ja medus ir dabīgs, pilīte saglabās savu formu un nogrims glāzes apakšā, gandrīz nemaz neizšķīstot. Šāda uzvedība raksturīga bieziem, dabīgiem produktiem. Savukārt viltojumi parasti sāk izšķīst jau ceļā uz glāzes dibenu, ātri izklīst ūdenī un neatstāj nekādu struktūru. Šī vienkāršā metode labi parāda, vai medum nav pievienoti sīrupi vai citi saldinātāji.
Citi veidi, kā mierīgi pārliecināties par kvalitāti
Speciālisti paskaidro, ka dabīgais medus ne tikai uzvedas citādi ūdenī, bet arī atšķiras pēc aromāta, sajūtas uz pirkstiem un uzvedības, to viegli sildot. Dabīgs medus viegli smaržo pēc ziediem un dabas, tam ir maiga, krēmīga tekstūra un tas neatstāj uz ādas lipīgu, ūdeņainu sajūtu. Arī sakarsušā medū bieži saglabājas dabīgs aromāts, kamēr viltojumi ātri kļūst kā karamelis un smarža zūd. Pēc biškopju domām, šīs vienkāršās pārbaudes var palīdzēt ikvienam ikdienā pārliecināties, ka medus ir īsts un saglabājis savu dabīgo vērtību.
Kāpēc šādas pārbaudes noder
Zinot vienkāršus paņēmienus, kā pārbaudīt medus kvalitāti, kļūst vieglāk pieņemt drošus un pārdomātus lēmumus, izvēloties šo produktu. Vienlaikus tas ļauj izvairīties no viltojumiem un iegādāties medu, kas patiešām ir dabīgs un vērtīgs. Tas ir īpaši svarīgi cilvēkiem, kuri to lieto veselības stiprināšanai vai ikdienas uzturā. Turklāt šādas pārbaudes neprasa nekādas īpašas zināšanas—tās var veikt mājās jebkurā brīdī.
