Ceļš caur dūmaku jeb kāpēc jūsu automašīnas vējstikls no iekšpuses kļūst par miglainu un lipīgu kvadrātu
Kad jūs iesēžaties savā automašīnā, pirmais iespaids var būt maldinošs. Saule spīd, stikls šķiet caurspīdīgs kā kalnu avots, un logu tīrītāju slotiņas no ārpuses nevainojami aizvada katru putekli. Taču īstā patiesība atklājas brīdī, kad mainās apgaismojums. Iestājoties krēslai vai debesīs savelkoties smagiem, pelēkiem lietus mākoņiem, jūs pēkšņi pamanāt, ka skatiens vairs nav ass.
Pretī braucošo auto gaismas sāk “izplūst”, radot dīvainus staru vainagus, un uz stikla parādās nevis vienkārši netīrumi, bet gan specifisks, taukains un it kā “lipīgs” slānis. Šis aplikums ir viltīgs – tas nav vienkāršs ceļa puteklis. Tā ir sava veida “ķīmiska kokteiļa” palieka, kas uz vējstikla iekšpuses izveido matētu plēvi. Kā auto eksperts ar milzīgu pieredzi varu teikt: kamēr autovadītāji cīnās ar netīrumiem no ārpuses, tieši šis iekšējais “neredzamais” pretinieks visbiežāk ir vainojams pie acu noguruma un bīstamām situācijām uz ceļa naktī.
Neredzamie viesi: no kurienes rodas taukainais aplikums salona iekšpusē
Daudzi autovadītāji ir svēti pārliecināti, ka viņu auto salons ir tīrs, jo viņi tajā regulāri sūknē putekļus. Tomēr fizika un ķīmija saka ko citu. Gaisa cirkulācijas sistēma nav hermētisks burbulis. Lūk, galvenie faktori, kas soli pa solim “audzē” šo taukaino kārtiņu:
Tehniskie šķidrumi un kondicionēšana: Ja jūsu automašīnas dzesēšanas sistēmā ir kaut mikroskopiska neblīva vieta, dzesēšanas šķidruma (antifrīza) tvaiki caur ventilācijas lūkām nonāk salonā. Tāpat arī freona mikropilieni no kondicioniera sistēmas var nosēsties tieši uz stikla. Šīs vielas ir eļļainas pēc savas dabas un praktiski neizgaro.
Kaitīgie ieradumi un elektronika: mūsdienu modernā dūmošana salonā – neatkarīgi no tā, vai tās ir parastās vai mūsdienīgās tvaicēšanas ierīces – ir stikla “līme”. Darva, sveķi un glicerīns burtiski “pielīp” pie stikla virsmas, izveidojot puscaurspīdīgu filtru, ko nav iespējams vienkārši notraukt.
Par šo aizdomājas vien retais, bet jā – aromātiskie “draugi” pie spoguļa. Mēs visi mīlam patīkamu smaržu auto salonā, taču daudzi lēti aromatizētāji izdala eļļainas vielas. Šīs daļiņas, kas priecē jūsu degunu, laika gaitā atrod savas “mājas” uz vējstikla, kalpojot par pamatu turpmākajai putekļu un taukainības slāņa augšanai.
Plastmasas izgarojumi: Jaunākos auto vai karstā laikā paneļa apdares materiāli mēdz “izsvīst” plastifikatorus. Šie tvaiki ir tiešie vaininieki tam, ka uz stikla veidojas dūmakaina kārtiņa, kas īpaši labi redzama pret sauli.
Lielā kļūda: kāpēc parasta papīra salvete situāciju tikai pasliktina
Lielākā daļa autovadītāju rīkojas intuitīvi – paņem jebkuru pieejamo lupatiņu vai papīra dvieli un mēģina “nobrīvēt” stiklu. Rezultāts? Katastrofa. Tā kā šis aplikums ir eļļains, sausa berzēšana to tikai vienmērīgi izsmērē pa visu virsmu. Rezultātā redzamība kļūst vēl sliktāka, jo rodas miljoniem mikroskopisku švīku, kas naktī lauž gaismu, radot apžilbumu.
Šeit nav runa par fizisku spēku, bet gan par pareizu pieeju. Taukainās saites ir jāsadala ķīmiski, nevis jāpārvieto no viena stikla stūra uz otru.
Eksperta recepte ideālai tīrībai: tehnoloģija un instrumenti
Lai panāktu rezultātu, kad “stikls šķiet pazudis”, ir jāievēro precīza metodika. Kā profesionālis es neiesaku dzenāties pēc dārgākajiem zīmoliem, bet gan pievērst uzmanību divām lietām: tīrīšanas līdzekļa sastāvam un auduma kvalitātei. Līdzekļa izvēle: Vislabāk strādā līdzekļi, kuru pamatā ir amonjaks (ožamais spirts) vai spirts ar augstu koncentrāciju.
Tie spēj sašķelt taukus un ātri izgarot, neatstājot paliekas. Pat monitoru tīrītāji šeit var būt lieliski palīgi, jo tie ir izstrādāti darbam ar jutīgām virsmām, kur nedrīkst palikt pleķi. Galvenais noslēpums — mikrošķiedra: Jūsu lielākais sabiedrotais ir pilnīgi jauna, tikko no iepakojuma izņemta mikrošķiedras lupatiņa ar īsu plūksnu. Ja jūs izmantosiet lupatu, ar kuru pirms nedēļas slaucījāt paneli, jūs vienkārši uznesīsiet atpakaļ iepriekšējos putekļus un eļļainos līdzekļus.
Darba gaita soli pa solim:
Sagatavošanās: Strādājiet ēnā, nevis tiešos saules staros, lai tīrīšanas līdzeklis neizžūtu ātrāk, nekā jūs paspējat to noslaucīt.
Dozēšana: Izsmidziniet līdzekli uz stikla mēreni. Nav nepieciešams “pludināt” salonu – pietiek ar vieglu dūmaku.
Iedarbība: Pagaidiet 5–10 sekundes. Šis laiks ir kritisks, lai ķīmija sāktu “strādāt” ar taukaino slāni.
Tīrīšana: Ar stingrām, apļveida kustībām, sākot no augšējiem stūriem, virzieties uz leju. Pēc tam nomainiet lupatiņas pusi uz pilnīgi sausu un “nopulējiet” līdz perfektam caurspīdīgumam.
Drošība un komforts: kāpēc 5 minūtes šodien glābj jūsu pacietību rīt
Nobraucot desmitiem tūkstošu kilometru, esmu sapratis vienu – nogurums pie stūres bieži vien sākas acīs. Ja jūsu prātam nepārtraukti jāmēģina “filtrēt” attēlu caur netīru stiklu, tās nogurst divreiz ātrāk. Tīrs vējstikls no iekšpuses nav estētika, tā ir izdzīvošanas nepieciešamība naktī un lietū.
Ieguldot šīs dažas minūtes reizi mēnesī, jūs iegūsiet braukšanas prieku, kādu sniedz jauns auto. Jūs redzēsiet gājējus ceļa malā ātrāk, pamanīsiet bedres laicīgāk un, pats galvenais, jutīsieties pārliecināti par savu redzes lauku.
Kāda ir jūsu pieredze? Vai esat mēģinājuši tīrīt stiklus ar avīzēm kā mūsu vectēvi, vai varbūt jums ir sava slepenā “ķīmija”? Padalieties komentāros – auto entuziastu kopienā katrs padoms ir zelta vērts!
