Leģendārās aktrises Mirdzas Martinsones vārds neprasa papildu paskaidrojumus – viņa ir viena no izcilākajām latviešu aktrisēm, kuru pazīst un ciena gan teātra, gan kino mīļotāji.
Martinsones talants izpaužas daudzveidīgās un niansētās lomās, kas ļauj viņai atstāt iespaidu uz skatītājiem un kļūt par iedvesmas avotu jaunākajām aktieru paaudzēm.
Nesen, piedaloties Latvijas Radio 1 raidījumā “Laikmeta krustpunktā”, tika runāts par tēmām, kas skar ikviena cilvēka dzīvi un vērtības, izraisot dziļas pārdomas daudziem klausītājiem. Diskusijā pievērsa uzmanību jautājumiem, kas bieži vien paliek aiz ikdienas steigas ēnas…
Mirdza piedzima 1951. gada 16. augustā Rīgā un izglītību ieguva Rīgas 7. vidusskolā. Pēc skolas viņa iestājās Tautas kinoaktieru studijā, kuru pabeidza 1971. gadā. Tajā pašā gadā Mirdza uzsāka studijas Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē, lai kļūtu par aktrisi. Pabeidzot studijas, viņa pievienojās Dailes teātra kolektīvam.
Viņas slavenākā loma ir filmā “Mirāža”, ko veidoja režisors Aloizs Brenčs, un šī filma kļuva pazīstama visā Padomju Savienībā. Mirdza Martinsone bija laulībā ar aktieri Mārtiņu Vērdiņu un ir divu bērnu – dēla Mārtiņa Matīsa un meitas Madas – māte. Aktrise joprojām dzīvo Rīgā un turpina savu darbu Dailes teātrī.
Papildus lomai “Mirāžā” viņa iekaroja skatītāju sirdis arī vienā no pirmajiem latviešu seriāliem, “Sirdsmīļā Monika”, ko režisēja Aigars Grauba, kur Mirdza atveidoja vienu no galvenajām varonēm.
Šajā komēdijseriālā nozīmīgas lomas spēlēja arī Olga Dreģe, Jānis Reinis un Leons Krivāns.
Raidījumā tika apspriestas arī aktrises jaunības laika filmas no “padomju perioda,” kurās viņa nesaskata neko negatīvu. Šajās filmās lomas nebija saistītas ar politiku; tās galvenokārt atspoguļoja mīlestības un ikdienas dzīves tēmas.
Teātra māksla mūsdienās kļūst arvien mazāk redzama, un daudzi cilvēki vairs pat neatceras tādas leģendas kā Uldis Pūcītis vai Vija Artmane. Viņu vietā paliek tikai filmas, kas saglabājas mūžīgi.
Lasi vēl: “Mimosa” 2.0: gardie salāti ar tunci, krekeriem un mājās gatavotu majonēzi
Ņemot vērā aktīvās diskusijas par krievu valodu Latvijā, aktrise uzskata, ka varētu būt lietderīgi uz kādu laiku atturēties no krievu autoru lugām, taču nenākas uzskatīt, ka tas būtu jāievēro pastāvīgi.
“Kaut kad man vajadzēja izteikties krieviski, es jau vairs neatceros, kur… Un es sapratu, ka jau sāku valodu aizmirst. Valoda jau nav nekas slikts, valoda ir jāzina!” – tā aktrise.
Šeit ir video, ko aktrise pastāstīja raidījumā: