Nākamnedēļ, 2. septembrī, valdība skatīs ziņojumu par izdienas pensiju sistēmas reformu. Tajā iekļauts priekšlikums daļu profesiju vairs neiekļaut izdienas pensiju saņēmēju sarakstā, saskaņā ar sēdes darba kārtību.
No 2027. gada paredzēts pakāpeniski palielināt gan nepieciešamo nostrādāto laiku, gan vecumu, kad iespējams doties pensijā. Katru gadu šim periodam tiks pievienoti seši mēneši, līdz kopā tie būs pieci gadi, bet atsevišķām amatu grupām – desmit. Pensijas aprēķinā vairs neiekļaus pēdējos divus nostrādātos mēnešus.
Tiem cilvēkiem, kuri līdz 2027. gada sākumam būs nostrādājuši mazāk par desmit gadiem izdienas pensiju amatos, plānots mainīt pensijas aprēķināšanas kārtību. Pensijas lielumu vairs neskatīs pēc pēdējiem mēnešiem, bet gan pēc vidējās algas, ko cilvēks saņēmis 10 gadu laikā (120 mēnešos), līdz divus mēnešus pirms darba beigām.
Šiem cilvēkiem pensijas lielums būs mazāks – gan minimālā, gan maksimālā robeža tiks samazināta par 10 līdz 20 procentiem. Tāpat paredzēts, ka tiem, kas tiks atbrīvoti no amata vai atvaļināti, pensija būs par apmēram 5% mazāka.
Savukārt no 2027. gada 1. janvāra no izdienas pensiju profesiju loka plānots izslēgt diplomātus, prok-uro-rus, ties-neš-us (paredzot speciālo pensiju), baleta māksliniekus, cirka māksliniekus, kora māksliniekus, leļļu teātra aktierus, orķestra māksliniekus, solistus vokālistus, teātra aktierus (paredzot atbalstu pārkvalifikācijai citā profesijā), kā arī amatus, kuros darba pienākumi nav saistīti ar paaugstinātu risku vai īpaši sarežģītiem apstākļiem, tostarp atbalsta funkciju veicējus. Šīs izmaiņas būs spēkā tikai tiem, kas attiecīgajās profesijās sāks strādāt pēc 2026. gada beigām. Pašlaik nodarbinātos minētajās profesijās šīs izmaiņas neskars.
Tiem, kas darbā iesaistīsies pēc izmaiņu stāšanās spēkā, izdienas stāžā varēs ieskaitīt arī pieredzi privātajā sektorā, taču ne vairāk kā 20% no kopējā stāža. Izdienas pensija tiks izmaksāta līdz brīdim, kad persona sasniedz vispārējo pensionēšanās vecumu. Pēc tam šīs pensijas vietā cilvēks saņems vecuma pensiju, kas aprēķināta no sociālajām iemaksām vispārējā kārtībā.
Informatīvajā ziņojumā teikts, ka izmaiņas izdienas pensiju sistēmā saistītas ar ilgtermiņa saistībām, ko valsts jau uzņēmusies pret šajās profesijās strādājošajiem. Tāpēc Valsts kancelejas priekšlikumā īpaši uzsvērta cilvēku paļaušanās uz līdzšinējiem noteikumiem.
Lai nerastos straujas pārmaiņas, plānots, ka daļa izmaiņu tiks ieviesta pakāpeniski, paredzot pārejas periodus atkarībā no nodarbināto grupas, viņu līdz šim uzkrātā stāža un piedāvātajiem risinājumiem.
Ministru kabineta lēmuma projektā paredzēts, ka par izdienas pensiju izmaiņām būs jāizstrādā attiecīgie normatīvie akti. Tie tiks iekļauti valsts budžeta plānošanā 2026.–2029. gadam, jo jaunā kārtība sāks ietekmēt budžeta izdevumus no 2027. gada.
