Latvijas skolās gaidāmas jaunas pārmaiņas, taču pagaidām par tām trūkst vienotas skaidrības. Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde pieļāvusi, ka līdz 2030. gadam varētu tapt pilnīgi jauns pamatizglītības standarts.
Tajā pašā laikā par saturu atbildīgās iestādes un skolotāji norāda, ka prātīgāk būtu nesteigties un vispirms sakārtot to, kas jau ir ieviests. Šobrīd nozarē viedokļi dalās, un nav skaidrs, vai mūs gaida kārtējā vērienīgā reforma vai tikai esošo kļūdu labošana, ziņo portāls sabiedriskais medijs lsm.lv.
Kāpēc atkal runā par izmaiņām
Pēdējos gados Latvijas izglītības sistēma piedzīvoja lielas pārmaiņas ar projektu “Skola2030”. Šīs reformas izstrāde izmaksāja vairāk nekā 30 miljonus eiro, un tās mērķis bija modernizēt mācību saturu. Tomēr Valsts kontroles nesenā revīzija atklāja nepatīkamu ainu – bērniem Latvijā nav nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas iegūt labu izglītību. Rezultāti un mācību apstākļi dažādās skolās stipri atšķiras.
Pirmie skolēni, kuri visu pamatskolas posmu būs mācījušies tikai pēc jaunā standarta, izlaidumu svinēs vien 2029. gadā. Tikai tad varēs pa īstam novērtēt, vai reforma ir izdevusies. Tieši tāpēc ministres paziņojums par jauna standarta veidošanu jau 2030. gadā daudzus pārsteidza. Jauns standarts nozīmētu kārtējo milzīgo darbu un tēriņus, pirms vēl iepriekšējais ir kārtīgi iestrādājies.
Uzņēmēji aicina neskriet, bet sakārtot esošo
Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata, ka izmaiņas ir vajadzīgas, bet tās nedrīkst sasteigt. Darba devēji jau pērn aicināja ministriju domāt par satura uzlabošanu, taču uzsver, ka jāmācās no iepriekšējām kļūdām. Nav jēgas radīt kaut ko pilnīgi jaunu, ja var vienkārši salabot esošos “grābekļus”.
Viens no galvenajiem ieteikumiem ir ieviest mākslīgā intelekta tēmas un pārskatīt, kādā secībā bērni mācās matemātiku. Šādas korekcijas varētu veikt ātri, negaidot 2030. gadu. Uzņēmēju ieskatā, daļu uzlabojumu skolās varētu ieviest jau ar nākamo mācību gadu, lai bērni nezaudētu laiku, kamēr politiķi strīdas par globālām reformām.
Skolotāji jūtas kā politisko spēļu ķīlnieki
Matemātikas skolotāji neslēpj sarūgtinājumu. Viņi jau ir ieguldījuši darbu un sagatavojuši priekšlikumus, kā uzlabot vidusskolas mācību saturu. Skolotāji norāda, ka pašlaik vidusskolā tēmu ir par daudz un tās nevar kvalitatīvi apgūt atvēlētajā laikā.
Lai gan risinājumi un pat jauni mācību materiāli ir gatavi, politiskajā līmenī process ir apstājies. Skolotājiem esot dots mājienas, ka pirms vēlēšanām neviens neko mainīt negrib. Pedagogiem nav saprotams, kāpēc praktiski jautājumi par mācību stundu saturu kļūst par politisku kaulēšanās objektu. Viņi vēlas strādāt pēc skaidras sistēmas, nevis gaidīt, kad beigsies politiskās diskusijas.
Ko plāno Valsts izglītības attīstības aģentūra
Valsts izglītības attīstības aģentūras vadītāja Inta Ozola skaidro, ka plāns ir pakāpenisks. Vispirms tiks labots pamatizglītības standarts, un tikai pēc tam kārta pienāks vidusskolai. Iespējams, tieši vidusskolas standartu nāksies rakstīt no jauna, jo pašreizējā sistēma ar “padziļinātajiem kursiem” nav pilnībā attaisnojusies. Daudzām skolām vienkārši nepietiek resursu, lai šādus kursus nodrošinātu.
Aģentūra uzsver, ka nav nodoma visu nojaukt un būvēt no jauna. Mērķis ir saprast, kas tieši programmās nedarbojas, un tos punktus precizēt. Izmaiņas skars gandrīz visus mācību priekšmetus, un tās notiks pamazām nākamo četru piecu gadu laikā. Tāpat tiek plānots ierobežot skolu iespējas patvaļīgi samazināt mācību stundu skaitu svarīgos priekšmetos.
Arodbiedrības brīdinājums par “nozars tracināšanu”
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir noskaņota kritiski. Inga Vanaga norāda, ka jauna standarta veidošana šobrīd būtu lieka nozares tracināšana. Skolotāji jau tā ir noguruši no pastāvīgajām reformām un nebeidzamā papīra darba. Arodbiedrība atbalsta “kosmētisko remontu” – kvalitatīvu esošā satura pilnveidošanu, nevis kārtējo grandiozo projektu.
Vēl viens aktuāls jautājums ir par cilvēkiem, kuri šos standartus izstrādā. Arodbiedrība uzskata, ka pie jaunajiem labojumiem nedrīkstētu strādāt tie paši eksperti, kuri pieļāva kļūdas iepriekšējā reformā. Tajā pašā laikā aģentūra iebilst, ka pilnībā nomainīt komandu nav prātīgi, jo ir jāsaglabā pēctecība un jāsaprot, kāpēc pašreizējās programmas ir izveidotas tieši tādas.
Kāpēc informācija ir tik pretrunīga
Šobrīd izskatās, ka ministrijas vadība un praktiskie darba veicēji aģentūrā runā dažādās valodās. Kamēr ministre publiski sola jaunu standartu, ierēdņi aizkulisēs mēģina saprast, kā vienkārši “ielāpīt caurumus” esošajā sistēmā. Tas varētu būt saistīts ar vēlmi izvairīties no pārmetumiem par nelietderīgu naudas tērēšanu. Ja atzīst, ka esošais standarts ir pavisam slikts, rodas jautājums – kur palika iztērētie 30 miljoni?
Galu galā vislielākie zaudētāji šajā neskaidrībā ir skolēni un viņu vecāki. Kamēr tiek spriests par termiņiem un politiskajiem riskiem, bērni turpina mācīties pēc sistēmas, kuru paši nozares eksperti sauc par nepilnīgu un pārlieku sarežģītu. Skaidrs ir viens – izmaiņas būs, bet to apjoms un kvalitāte joprojām paliek atklāts jautājums.
