Jaunā gada sākums Baltijas enerģētikas sektorā nesis negaidītas korekcijas starpvalstu elektroenerģijas pārvades jaudās. Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori (TSO) ir pieņēmuši lēmumu mainīt pieejamo jaudu apjomus starp Igauniju un Latviju, par prioritāti izvirzot sistēmas tehnisko stabilitāti.
Šis solis ir izraisījis neizpratni enerģijas ražotāju vidū, ziņo Igaunijas portāls “err.ee”.
Negaidīts pavērsiens jaudu plānošanā
Saskaņā ar jaunākajiem pārvades operatoru aprēķiniem, no 2026. gada 1. janvāra maksimālā jauda elektroenerģijas plūsmai virzienā no Igaunijas uz Latviju ir samazināta līdz 922 megavatiem (MW). Šis skaitlis ir ievērojami mazāks par sākotnēji prognozētajiem 1447 MW, ar ko rēķinājās tirgus dalībnieki. Turpretī pretējā virzienā – no Latvijas uz Igauniju – jauda ir piedzīvojusi nelielu pieaugumu, sasniedzot 1272 MW.
Enerģētikas eksperti norāda, ka šādas krasas izmaiņas pēdējā brīdī rada sarežģījumus plānošanā. Igaunijas uzņēmuma “Enefit” pārstāvis Tīts Hēbejoģi uzsver, ka tirgus dalībnieki paļāvās uz solīto jaudu pieaugumu līdz 1400 MW robežai, kas bija plānots pēc liela mēroga elektrotīklu sinhronizācijas projektu pabeigšanas.
Potenciālā ietekme uz elektroenerģijas cenām
Lēmums par jaudu ierobežošanu tiešā veidā ietekmē tirgus konkurenci. Praksē tas nozīmē: ja Latvijā vai Lietuvā rodas liela pieprasījuma brīži un cenas kāpj, Igaunijas ražotāji vairs nevar pilnvērtīgi eksportēt savu lētāko elektroenerģiju uz dienvidiem caurlaidības deficīta dēļ. Šāda situācija var kavēt cenu izlīdzināšanos Baltijas reģionā, neļaujot Latvijas un Lietuvas patērētājiem piekļūt lētākiem energoresursiem no ziemeļiem.
“Augstsprieguma tīkls”: Pamata uztraukumam nav
Par spīti īstermiņa svārstībām, Latvijas pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) saglabā mieru. AST valdes loceklis Gatis Junghāns skaidro, ka elektrotīkla caurlaides spējas ir jāvērtē ilgtermiņa perspektīvā. Pēdējo piecu gadu laikā Baltijā ir veikta masīva modernizācija – rekonstruēti vai no jauna izbūvēti aptuveni 1000 kilometri 330 kV augstsprieguma līniju.
Junghāns precizē, ka jaudu izmaiņas gadu no gada ir normāla parādība, ko ietekmē:
Plānotie tīkla uzturēšanas un remonta darbi;
Rekonstrukcijas projekti sistēmas drošuma palielināšanai;
Tehniskie ierobežojumi, lai sagatavotos pilnīgai sinhronizācijai ar Eiropas tīkliem.
Statistika rāda, ka kopējā tendence ir pozitīva – salīdzinot iepriekšējos piecgades periodus, jauda no Igaunijas uz Latviju vidēji augusi par 21%.
Drošība un nākotnes perspektīvas
Latvijas patērētājiem mierinošākā ziņa ir tā, ka šī gada jaudu korekcijas neapdraudēs ne apgādes drošību, ne izraisīs tūlītēju tarifu lēcienu. Pašlaik abus kaimiņus savieno trīs jaudīgas maģistrālās līnijas, taču attīstība neapstājas. Jau tiek plānota ceturtā starpsavienojuma izbūve, kas nākotnē kalpos kā papildu garants stabilām cenām un drošai enerģijas plūsmai visā Baltijā, vēl ciešāk integrējot mūs vienotajā Eiropas enerģētikas telpā.
