Izmaiņas dzīvesvietas deklarēšanā – ko tās ietekmēs un kas tiek plānots

Cilvēkiem, kuri agrāk norādījuši nepatiesu informāciju par savu dzīvesvietu, plānots noteikt stingrākus deklarēšanās nosacījumus — tā paredz Iekšlietu ministrijas sagatavotie un valdībā jau apstiprinātie grozījumi, informē ministrija

Lai tie stātos spēkā, vēl nepieciešams Saeimas apstiprinājums. Izmaiņas Dzīvesvietas deklarēšanas likumā izstrādātas, reaģējot uz sabiedrības iniciatīvu, kas 2023. gada 14. februārī tika iesniegta portālā “Manabalss.lv”. Iniciatīvas iesniedzēji aicināja mainīt noteikumus, jo bija gadījumi, kad cilvēki bez jebkāda tiesiska pamata deklarējušies citai personai piederošā īpašumā, vēsta portāls “Lsm.lv”.

Likumprojekts paredz vairākus nozīmīgus uzlabojumus, kuru mērķis ir stiprināt iedzīvotāju atbildību par deklarētās dzīvesvietas datu patiesumu. Viens no galvenajiem priekšlikumiem nosaka, ka cilvēkiem, kuru dzīvesvietas deklarācija pēdējo trīs gadu laikā atcelta par nepatiesas informācijas sniegšanu, turpmāk deklarācija būs jāiesniedz tikai personīgi klātienē iestādē, uzrādot dokumentus, kas apliecina tiesisku pamatu deklarācijai. Šāds risinājums palīdzēs novērst ļaunprātīgu rīcību un nodrošinās efektīvāku uzraudzību.

Vienlaikus plānots uzlabot informācijas apriti starp iestādēm un īpašumu īpašniekiem. Tiks ieviesta sistēma, kas īpašniekiem elektroniski paziņos, ja viņu īpašumā deklarēsies jauna persona, kā arī nodrošinās iespēju ātri un ērti iesniegt sūdzību par iespējamu prettiesisku deklarēšanos. Tas stiprinās īpašnieku tiesības un samazinās domstarpības.

Vēl viens būtisks jaunums ir priekšlikums, kas ļaus iestādēm anulēt personas dzīvesvietas deklarāciju, ja tiks konstatēts, ka tā faktiski nedzīvo norādītajā adresē, un atjaunināt datus Fizisko personu reģistrā. Tāpat likumprojektā precizēta kārtība diplomātiskā statusa personām attiecībā uz dzīvesvietas deklarēšanu Latvijā.

Rīgas pašvaldība uzsver, ka šie grozījumi ir nozīmīgs solis pretī godīgākai deklarēšanās praksei, uzticamākiem datiem valsts reģistros un efektīvākai pašvaldību darbībai iedzīvotāju interesēs.

Foto – Pixabay

Plānots, ka būtiskākās izmaiņas, tostarp prasība par klātienes deklarēšanos tiem, kas iepriekš snieguši nepatiesas ziņas, stāsies spēkā 2026. gada 1. septembrī. Lai samazinātu šādu gadījumu skaitu, paredzēts, ka e-deklarācijas sistēma automātiski pārbaudīs, vai personai pēdējo trīs gadu laikā nav anulēta deklarācija nepatiesas informācijas dēļ.

Lasi vēl: “Ja tu šo lasi, tas nozīmē, ka manis vairs nav… Vienkārši paklausies, kas man tev jāstāsta”

Ja tā tiks konstatēta, lietotājs saņems paziņojumu, ka dzīvesvietu iespējams deklarēt tikai klātienē, uzrādot attiecīgos dokumentus. Trīs gadu termiņš noteikts kā preventīvs un motivējošs pasākums, kas veicinās godprātīgu rīcību deklarēšanās procesā. Tas dod pietiekami daudz laika, lai persona apzinātos savas rīcības sekas un nākotnē izvairītos no nepatiesas informācijas sniegšanas, skaidro Iekšlietu ministrija.

Foto – ekrānuzņēmums

 

Lasi vēl: Šādā veidā gatavota omlete sanāk viegla, gaisīga un “nesakrīt” – padalīšos ar recepti

Turklāt grozījumi paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) informēs īpašuma īpašnieku par visām personām, kas deklarējušas dzīvesvietu viņa īpašumā. Šī informācija tiks nosūtīta uz īpašnieka oficiālo e-pastu (ja tas ir aktivizēts), norādot personas vārdu, uzvārdu un deklarēto adresi.

Šāda kārtība ļaus savlaicīgi reaģēt uz nelikumīgām situācijām. Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta dati liecina, ka 2022. gadā nepatiesas ziņas deklarējot sniedza 247 cilvēki, 2023. gadā – 276, 2024. gadā – jau 392, bet šā gada pirmajā pusgadā – 183 personas.