Reiz ziemā kaimiņš ieradās pie manis pavisam sabozies, it kā grasītos paziņot ko sliktu. Stāv uz sliekšņa. Zini, kaimiņ… – viņš noteica, smagi nopūšoties. – Es visas pelargonijas no mājas izmetu.
Es no pārsteiguma pat uz pufa apsēdos. Kāpēc pēkšņi tā? Zieds taču pieticīgs, izturīgs, gandrīz mūžīgs. Kodes dzen prom, gaisu atsvaidzina, zied skaisti. Bet viņš – izmeta! Sākumā es nodomāju, ka kaimiņš vienkārši atradis jaunu iemeslu palielīties ar savu “racionalitāti”.
Viņš apgalvoja, ka pelargonija nav vienkārši puķe, bet gan teju vai nepatikšanu avots. Turklāt nevis gadījuma rakstura, bet gan sistēmisku. Strīdi, nesaprašanās, emocionāls smagums, pat sīkas sadzīves likstas. Un, jo tālāk viņš runāja, jo spēcīgāk manī sēja šaubu sēklu. Patiesību sakot, arī man mājās tobrīd stāvēja pelargonija. Un arī tajā periodā ne viss gāja gludi. Bet par visu pēc kārtas.
Mīlīgs zieds vai slēpts problēmu cēlonis? Pelargonija, kā to dēvē agronomi, sastopama gandrīz katrā otrajā mājā. Un ne jau bez iemesla. Kopšana minimāla, ziedēšana dāsna, smarža maiga un “omulīga”. Arī derīgo īpašību augam netrūkst – tas nomāc baktērijas, atvaira kodes, attīra gaisu. Šķiet – dzīvo un priecājies!
Bet mans kaimiņš paziņoja, ka pelargonija jau izsenis tikusi uzskatīta par vientulības un pat mājas nesaskaņu simbolu. Īpaši sarkanā. It kā tā “ieslēdzot” mājas labo enerģiju, bet pretī izraisot aizkaitinājuma uzliesmojumus, nesaprašanos un nervozitāti.
Es, protams, nošņācos. Tautas pasakas, es saku, pie mums ko tik neizmantoja. Bet viņš man pretī: “Pagaidī, atceries – kad tev mājās stāvēja pelargonija, vai bieži strīdējāties?”.
Un te man iekšā kaut kas iedzēla. Es it kā smejos, bet atcerējos, kā sieva toreiz aizkaitinājās par niekiem, bērni visu laiku strīdējās, bet es pati staigāju mūžīgi nogurusi, it kā no manis būtu izlaists gaiss. Toreiz es to norakstīju uz sezonālo vitamīnu trūkumu, bet tagad aizdomājos pa īstam.
Tautas ticējumi un dīvainas sakritības Ir tāda lieta – gribi tici, gribi nē, bet sakritības dara uzmanīgu. Un mūsu tauta gadsimtiem ilgi ir pamanījusi, kā augi ietekmē māju. Ticējumu par pelargonijām ir vairāk nekā saprašanas.
Sarkanā pelargonija pastiprina emocijas. Turklāt ne tikai labās. Ja mājās gruzd aizvainojums vai saspīlējums, tad uzliesmojumi ir neizbēgami.
Baltā pelargonija tika uzskatīta par aizsargājošu amuletu. To lika bērnu guļamistabās. Rozā – tas ir romantiķu un sapņotāju zieds.
Taču ir arī otra puse. Pat pelargonijas noderīgās īpašības var vērsties pret saimniekiem. Ēteriskās eļļas, ko augs izdala, jutīgiem cilvēkiem var izraisīt galvassāpes. Daži sūdzas par vājumu un “miglu” galvā, ja istabā ilgstoši virmo spēcīgais ziedu aromāts.
Kad kaimiņš to stāstīja, viņš minēja vairākus patiesus dzīvesstāstus.
1. stāsts. Kādam paziņam auga milzīga, sarkana pelargonija. Krūms – prieks skatīties! Taču ģimenē pēkšņi sākās dīvainas likstas. Tiklīdz augu aizvāca, viss pārgāja. Sakritība?
2. stāsts. Kolēģe nolika pelargoniju uz darba galda “mājīgumam”. Pēc mēneša attiecības ar vadību sabojājās, lai gan pirms tam viss bija lieliski. Pārvietoja ziedu citur, un viss normalizējās.
3. stāsts. Kaimiņiene Gaļina sūdzējās, ka pēc pārvākšanās viesi pārstājuši iegriezties. Vēlāk izrādījās, ka milzīga pelargonija stāvēja tieši pie ieejas. Pārlika to citur, un viesu plūsma atkal aizgāja uz urrā.
Kad es to visu dzirdēju, es neviļus aizdomājos: a varbūt tā pelargonija nemaz nav tik nevainīga?
Vai pelargonija ir jāizmet? Vai tomēr problēma ir dziļāka? Kaimiņš ir apņēmīgs cilvēks. Viņš, ilgi nedomājot, iznesa visus augus uzreiz. Lai gan pelargoniju viņam bija tikpat daudz, cik man kabaču labā gadā. Es turpretim nolēmu nedramatizēt.
Iznesu pelargonijas no guļamistabas un viesistabas, novietoju uz balkona. Plašums, gaisma, svaigs gaiss. Viņai tas nāca tikai par labu. Un arī ģimenei kļuva vieglāk. Miermīlīgāk.
Lasi vēl: Karmiskais cilvēks pēc dzimšanas gada: kurš 2026. gadā sagādās jums vislielākos pārbaudījumus
Sāku novērot. Un pamanīju, ka pelargonija tiešām uzvedas dīvaini, ja mājās ir saspīlēta gaisotne. Lapas vīst, kalst galiņi, ziedēšanas nav. Bet, kad mājās valda miers, zieds it kā atdzīvojas.
Un tad es sapratu. Iespējams, pelargonija nebūt nav nepatikšanu avots, bet gan ģimenes stāvokļa indikators. Tā nerada problēmas, bet gan izgaismo tās, kas jau eksistē.
Ja mājās ir pastāvīgi strīdi, pelargonija pastiprina kopējo fonu. Ja atmosfēra ir gaiša, tā darbojas kā aizsargs. Tāda kā “pastiprinājuma poga”, tikai tā darbojas abos virzienos.
Visa patiesība par “viltīgo” ziedu
Lūk, kam es piekritu pēc visām pārdomām un novērojumiem:
1. Pelargonija var pastiprināt emocionālo fonu. Ja ģimenē bieži strīdas, kļūs tikai sliktāk. Ja mājās valda miers un mīlestība, kļūs vēl mierīgāk.
2. Nevajadzētu turēt pelargonijas guļamistabā. Smarža un ēteriskās eļļas naktī var pastiprināt galvassāpes vai izraisīt aizkaitināmību.
3. Lieli krūmi nav domāti mazām telpām. Aromātu koncentrācija kļūst pārāk augsta.
4. Pelargonija “jūt” saimniekus. Ja augam ir slikti, iespējams, arī mājās kaut kas nav kārtībā.
5. Nevajadzētu visu iedalīt tikai “melnā” un “baltā” Pelargonija ir spēcīgs augs ar raksturu. Un, kā jebkurš spēcīgs “mājas iemītnieks”, tā prasa cieņu un pareizu apiešanos.
Secinājums, ko es sev guvu
Pelargonijas es neizmetu. Taču sāku pret tām izturēties daudz uzmanīgāk. Tās tagad atrodas tur, kur ir vairāk vietas, kur neviens neguļ un kur netiek pastiprināts saspīlējums.
Bet kaimiņš paliek pie sava viedokļa. Viņš, kā parasti, visu redz viennozīmīgi. Ir tikai “labais” un “sliktais”. Es turpretim savas dzīves laikā esmu sapratusi ko citu: svarīgs ir ne tik daudz augs, cik atmosfēra mājās. Pelargonija tikai palīdz ieraudzīt to, ko mēs dažkārt nepamanām.
Tādēļ, ja jums mājās ir pelargonija un jūs pamanāt dīvainu nogurumu, aizkaitināmību vai “spriedzi”, mēģiniet vienkārši pārvietot ziedu citur. Iespējams, noslēpums nebūt nav pašā augā, bet gan sīkumos, kurus mēs ikdienas steigā nepamanām.
Lasi vel: Rīves slepenais spēks: 7 veidi, par kuriem 90% saimnieču nezina
Lūk, tāds stāsts. Un, kā mēdz teikt – domājiet paši, ticēt tam vai nē. Bet, manuprāt, labāk ieklausīties. Dažkārt augi ar mums runā daudz godīgāk nekā cilvēki.
