Pētījuma autors Ph. D. Bens Lī no Bātas Universitātes Lielbritānijā stāsta, ka eksperimenta dalībnieki piedalījās 60 minūtes ilgā un intensīvā treniņā uz velo trenažieriem, un telpā bija 40 0C liels karstums. VO2 max jeb skābekļa izmantošanas efektivitāte, kā arī ātrums uzlabojās tieši tikpat lielā mērā kā trenējoties lielā augstumā virs jūras līmeņa.
Karstums ne tikai veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos, bet arī liek sirdij sūtīt vairāk asiņu uz ādas virspusi, lai mazinātu temperatūru. Lī skaidro, ka, bieži trenējoties karstumā, sirds var strādāt efektīvāk ar katru sirdspukstu.
Pētījumā tika pierādīts arī tas, ka riteņbraucējiem, kuri trenējās lielā karstumā, bija par 7% lielāka skābekļa patēriņa efektivitāte un enerģijas daudzums nekā tad, kad viņi trenējās vēsākā temperatūrā.
Lai arī Lielbritānijas zinātnieki analizēja tikai riteņbraucēju rezultātus, Lī uzskata, ka treniņi karstumā var palīdzēt uzlabot rezultātus arī citās sporta disciplīnās, piemēram, skriešanā.
Vairumā sporta zāļu parasti tiek uzturēta 20 0C temperatūra, tāpēc vienīgais veids, kā to paaugstināt, ir trenēties ārā, kad ir karsts. Tomēr treniņa intensitātei vajadzētu būt nelielai. Karstums pats par sevi paātrina elpošanu un sirdsdarbību, tāpēc izpildīt ierastos vingrinājumus ir grūtāk nekā vēsākā temperatūrā.
Vērtējot grūtības pakāpi no 1 līdz 10, izvēlies apmēram 4. Tev vajadzētu spēt elpot caur degunu, kā arī uzturēt sarunu.
Neaizmirsti pirms treniņa uzņemt pietiekoši daudz šķidruma, kā arī visu laiku kontrolēt slāpes. Lī iesaka treniņa laikā padzerties ikreiz, kad jūties izslāpis.
Avots: menshealth.com
