Mans kaķis vienmēr ir dievinājis manu labāko draudzeni, kuru pazīstu kopš bērnības. Pūkainītis allaž sekoja jaunās dāmas pēdās, kad viņa mani apciemoja.
Tikai viņai kaķis ļāva sevi noglāstīt. Viņas dēļ dzīvnieks iemācījās murrāt, tikai no viņas piecieta mīlināšanos un visādus “uķi puķi” variantus. Draudzene bija vienīgā, kuras klēpī izvēlīgais murrātājs labprāt gulēja.
Īsāk sakot – mīlestība līdz kapa malai!
Citus cilvēkus kaķis ne īpaši ieredzēja, pat mēs, viņa ģimene, viņam ne pārāk patika. Bet meitenes, ar kurām tikos, viņš pilnīgi ienīda un uzbruka tām. Šņāca uz viņām, koda un visos iespējamos veidos kaitēja.
Reiz negantnieks pat kārtīgi saskrāpēja manas toreizējās meitenes dārgo rokassomiņu. Un visas meitenes, kuras mans kaķis ienīda, galu galā sāka mani krāpt, vai satikās ar mani tikai naudas dēļ.
Reiz mamma jokojot teica, lai “paklausu” kaķim un mēģinu izveidot romantiskas attiecības ar savu bērnības draudzeni. Sākumā atteicos, bet tad tiešām nolēmu palūkoties uz viņu no citas puses.
Kad es uz viņu paskatījos romantiskā plānā, beidzot sapratu, ka viņa ir pati labākā meitene, ko jebkad esmu saticis! Tagad viņa dzīvo pie mums, un mēs ar kaķi esam vienkārši laimīgi!
Paldies, kaķīt, ka atvēri man acis!
Ja tevi aizkustināja šis raksts, atzīmē to ar “patīk” un dalies sociālajos tīklos. Priecāsimies arī, ja komentāros pastāstīsi savu pieredzi attiecībās ar kaķiem.