Nodaļas vadītāja turēja Ludmilas meitiņu savās rokās.
Viņa sāka skaidrot, ka šis puisītis arī tiek gatavots izrakstīšanai. Precīzāk sakot, viņš tiks nosūtīts uz bērnu namu, jo viņa māte bija pametusi zēnu.
Ludmila nevēlējās strīdēties, tāpēc paņēma meitu un devās pie vīra. Lai arī svētki šķita priecīgi, viņai neiznāca no prāta tas mazais zēns, kuru nosūtīs uz bērnu namu… Vakarā vīrs viņai jautāja, kas bija noticis. Viņa sabruka un asarās izstāstīja visu, kas bija noticis…
Pēc trim nedēļām visi radinieki atkal sanāca kopā, lai sveiktu jauno ģimenes locekli – Maksimu, vēl vienu mazu puisi, kurš gandrīz tika pieņemts viņu meitas vietā.
Viņi padomāja, konsultējās ar vecākiem un ieguva vienprātīgu apstiprinājumu. Viņi saprata, ka, strādājot kopā, spēs tikt galā ar šo ģimenes papildinājumu. Tagad viņu meitiņai ir jauns brālītis. Vienīgais, kas viņiem būs jādara, – jāpērk jauni rati, lai ietilptu divi zīdaiņi.
Vai jūs domājat, ka ikviens rīkotos tā? Šai ģimenei noteikti pienākas liels atzinības vārds par viņu rīcību!
