Veikala “Mere” klientus sasniegusi mulsinoša ziņa – vai šis veikalu tīkls pārtrauks savu darbību Latvijā. Daudzi klienti steidz izteikt nepatiku un ir nikni.
Neskaidrība ap “Mere” nākotni Latvijā: ētiskas dilemmas un ekonomiskie apsvērumi
Zemo cenu veikalu tīkls “Mere”, kura darbība Eiropā ir cieši saistīta ar Krievijas kapitālu, nonācis sabiedrības un mediju uzmanības centrā visā Baltijā. Tas raisījis plašas diskusijas un pieaugošu spriedzi par tā iespējamo nākotni Latvijā. Lai gan citviet Eiropā uzņēmuma darbība bijusi sarežģīta un vairāki veikali jau ir slēgti, Latvijā “Mere” veikali, kurus pārvalda SIA “Latprodukti”, joprojām darbojas aktīvi un pat uzrāda ievērojamu apgrozījuma kāpumu. Tomēr, ņemot vērā Polijas piemēru un Lietuvas iniciatīvu izskatīt sankciju noteikšanu, arvien biežāk izskan jautājums – vai “Mere” tīkls Latvijā tiks slēgts?
“Mere” attīstība Latvijā: strauja izaugsme ēnu morāles fonā
Kopš pirmā “Mere” veikala atvēršanas Rīgā 2021. gada martā, “Latprodukti” ir paplašinājuši tīklu līdz 11 veikaliem dažādās Latvijas pilsētās, tostarp Ogrē, Tukumā, Liepājā, Jelgavā, Jēkabpilī, Ventspilī un Daugavpilī. Uzņēmums izteicis vēlmi paplašināties līdz 16 veikaliem visā valstī. Finansiālie rādītāji atspoguļo būtisku izaugsmi – 2023. gada apgrozījums bija 20,6 miljoni eiro (par 89% vairāk nekā gadu iepriekš), ar peļņu virs 700 000 eiro.
2024. gadā apgrozījums jau sasniedzis 31,57 miljonus eiro, tomēr uzņēmums strādājis ar nelieliem zaudējumiem. Neskatoties uz saistību ar Krieviju, “Mere” spēj noturēt pircēju interesi, pateicoties zemo cenu politikai. Lai gan Krievijas un Baltkrievijas preču īpatsvars sortimentā samazinājies, tās joprojām ir atrodamas, radot diskusijas par ētiku un morāli mūsdienu ģeopolitiskajā kontekstā.
Politiskais spiediens un Saeimas iniciatīvas
Diskusijas pastiprina arī politiskā vide – Nacionālā apvienība aktīvi iestājas par SIA “Latprodukti” un tā īpašnieku, Krievijas pilsoņu, iekļaušanu sankciju sarakstā. Jūnijā Saeimā tika iesniegts lēmuma projekts, kas pašlaik tiek skatīts Tautsaimniecības komisijā.
Latvijas iestāžu piesardzīgā pieeja un juridiskais regulējums
Atbildīgās institūcijas Latvijā, tostarp Ārlietu ministrija, vērtē iespējamos rīcības scenārijus, atsaucoties uz Polijas piemēru. Latvijas skatījumā efektīvākais risinājums būtu kopīgas Eiropas Savienības sankcijas, kas būtu saistošas visām dalībvalstīm. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) šobrīd norāda, ka “Mere” Latvijā darbojas likumīgi, jo Polijas vai Ukrainas piemērotās sankcijas šeit nav juridiski saistošas. Šī situācija rada sarežģītu līdzsvarošanu starp tiesību aktu ievērošanu, ekonomikas interešu saglabāšanu un stingru nostāju pret.
Lasi vēl: Daudzi ”Swedbank” klienti pie naudas izņemšanas bankomātiem ir ļoti nikni un pastāsta kāpēc tā
Polijas un Lietuvas rīcība kā Baltijas reģiona konteksts
Polija jau 2025. gada maijā piemēroja sankcijas “Mere” īpašniekiem – Krievijas pilsoņiem Sergejam un Antonam Šnaideriem, kā arī Polijas uzņēmumam “Torgservis PL”. Pamatojums – netiešs finansiāls atbalsts Krievijas militārajām darbībām Ukrainā. Visi “Mere” veikali Polijā tika slēgti jau 2022. gadā, un mēģinājumi tos atvērt ar citiem zīmoliem nav guvuši plašu atsaucību. Tikmēr Lietuvā, kur darbojas 29 “Mere” veikali, šis jautājums kļuvis vēl aktuālāks – Ekonomikas un inovāciju ministrija oficiāli lūgusi Ārlietu ministriju izvērtēt iespēju ieviest sankcijas. Lietuvas amatpersonas uzsver – valstī nav vietas uzņēmumiem, kuri jebkādā formā varētu sniegt finansiālu labumu.
Tomēr tas nav viss..
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
