Izskatās viņa uz 100, bet kad es iegāju viņas dzīvoklī, man pārgāja jebkāda interese…

Stāsts no dzīves par to, ka vizualais skaistums nav dzīvē svarīgākā īpašība… 

Ar Santu es savulaik iepazinos kafejnīcā, var teikt nejauši. Es aizgāju tur ar čomu iedzert tēju, parunāt par dzīvi, jo mēs viens otru nebijām sen redzējuši, bet viņš satika savu paziņu, ar kuru bija ļoti siltas attiecības.

Bet paziņa nebija viena, bet ar draudzeni, kura man ļoti iepatikās…

Rezultātā mēs apsēdāmies pie viena galda, iepazināmies un šajā plašajā kompānijā nu jau turpinājām sazināties pa pāriem.

Santa izskatījās eleganti, kā no fotogrāfijas. Simpātiska, slaida, stilīga, kopta, un vēl arī gudra, kas gan vēl pilnai laimei ir vajadzīgs? Visā visumā šajā vakarā arī sākās mūsu attiecības. Pēc darba es braucu pie Santas, viņa, kā jau īsta sieviete, vienmēr man lika gaidīt, bet jau nu zināju, ko es gaidu.

Praktiski uzreiz es sāku prasīties pie Santas uz mājām, jo viņa dzīvoja viena, bet viņa vienmēr uzmanīgi sarunu ievirzīja citā gultnē.

Lasi arī: Lauksaimnieks sūdzas – sola 850 eiro algu uz papīra, bet strādniekus atrast nevar

Pagāja divas nedēļas. Un notika neparedzētais, ārkārtas gadījums, tā teikt. Reiz, izejot no sava dzīvokļa, Santa aizmirsa mājās atslēgas no ieejas durvīm. Bet slēdzene ieejas durvīm bija automātiskā. Tas ir, viņa izgāja, durvis aizcirtās, bet tikai pēc viņa ieraudzīja, ka somiņā viņai atslēgu nav.

Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu

Ko darīt? Viņa atcerējās, ka balkons ir atvērts. Bet tas bija piektais stāvs. Piezvanījām paziņām no avārijas dienesta, viņi atbrauca, paskatījās un pateica, ka tajā vietā, kur viņiem ir jānovieto krāns, viņi to nolikt nevar, jo zemē ir grunts, un tā nav noturīgs, krāns neizturēs.

Ko lai dara? Man viena paziņa ieteica vienu speciālistu, un iedeva telefonu.

Gaidījām viņu 15 minūtes, aptuveni 1 minūti viņš padarbojās ar slēdzeni, un gatavs. Es, godīgi sakot, domāju, ka tādas slēdzenes nebūs iespējams atvērt, bet kļūdījos. 30 eiro un mēs esam dzīvoklī.

Lasi arī: Boeing 777 lidoja taisni ar ātrumu 800 km / h, kad pēkšņi pietuvojas F-17

Šajā dzīvoklī es biju pirmo reizi un vienkārši biju šokā no tā, ko es tur ieraudzīju un sajutu. Nenormāla nekārtība un briesmīga smaka no trīs kaķiem, kas atradās dzīvoklī.

Man pietika minūti pastaigāt pa dzīvokli, un man jau bija centimetru bieza vilnas kārta uz zeķēm un nenovēršama nepatika pret Santu un viņas dzīvesveidu. Man nepatīk, kad kāpņu telpās smird pēc kaķiem, bet te visa tā koncentrācija vienistabas dzīvoklī.

Un man ar to pietika, lai izbeigtu visu savu lielisko attieksmi pret Santu un nākamajā vakarā vairs neatnāktu pie viņas ciemos. Vai jums ir nācies sastapties ar kaut ko līdzīgu?

avots: zhenray.ru, abiem.lv