Dziedātāja Laima Vaikule jau Padomju Savienības laikā bija viena no populārākajām dziedātājām, tomēr tagad, kādā sarunā, viņa atklāj, ka nebūt viss nav bijis tik “spoži”.
“Es dzīvoju Padomju Savienībā. Es vienmēr tur biju sliktā. Man nekad nav patikusi Padomju Savienība. Tāpēc 90.tajos gados es biju laimīga, kad atnāca Gorbačovs. Varējām brīvi runāt, brīvi domāt. Es biju laimīga! Atceros, ka tad, kad 1989.gadā es aizbraucu uz ASV, uzreiz varēja pazīt visus, kas ir no Padomju Savienības – viņi baidījās no visa. Es tā vairs negribu,” – saka Vaikule.
Viņa piekrīt, ka šobrīd visgrūtāk ir tiem, kas dzimuši 90.tajos gados un šobrīd viņiem ir ap 30 gadiem, vai mazliet vairāk. Jo viņi nezina, kā bija toreiz, tajos laikos. Toreiz bija jāprot klusēt. Nevarēja ticēt ne televīzijai, ne radio, ne avīzēm. Pati dziedātāja televizoru vispār neslēdza iekšā, jo zināja, ka tur rāda tikai propagandu.
Šobrīd Krievijā, iespējams, tie cilvēki, kas ir padzīvojuši brīvā valstī, tic visam, ko viņiem stāsta un rāda, bet tā nedrīkst. Ir jāklausās dažādos avotos, jāsaņem informācija no vairākām pusēm. Propaganda ir domāta tiem, kas paši neprot un negrib domāt. Viņi vienkārši tic tam, ko viņiem saka un rāda.
“Tas nav par mani, es vienmēr esmu darījusi to, ko uzskatu par pareizu. Un nebija pat svarīgi, vai es tur kļūdīšos vai ne, tomēr es rīkojos tā, kā uzskatīju par labu un pareizu,” – tā dziedātāja.
Lasi vēl: “Dažviet vairs tikai ap +5 grādiem…”: meteorologs Toms Bricis nāk klajā ar ļoti nepatīkamām ziņām
Runājot par attieksmi pret krievu valodu, kāda šobrīd tā ir Latvijā, Vaikule teic, ka tās ir emocijas. Bet valoda ir vajadzīga. Ne visi prot angļu vai vācu valodu, krievu valoda dod mums iespēju vienam otru saprast. “Tāpēc es uzskatu, ka valoda nav vainīga. Ja mēs to pārvarēsim, viss būs kārtībā. Vainīga nav valoda, vainīga ir krievu valdība,” – viņa saka.
Par to, ka daudzi cilvēki šobrīd atsakās runāt latviski – tās ir emocijas, ne saprāts: “Arī es pirmajā nedēļā pēc tiem notikumiem domāju, ka nekad nedziedāšu krieviski. Bet tad man viena meitenīte no Ukrainas man teica – mierīgi, mierīgi. Un pēc tam es sapratu, ka tās ir tikai emocijas.
Pēc tam tu ieslēdz saprātu un saproti, ka tu gribi saprasties ar citiem cilvēkiem. Piemēram, ja es sākšu sarunāties latviski – kurš mani sapratīs? Pie tam, arī Latvijā ļoti daudz cilvēku runā krieviski. Ja mēs nostādīsim tādu robežu starp mums, nekas labs tur nesanāks.”
Laima Vaikule sniedz interviju (tulkojums krievu valodā):
