7. Pārtrauciet visu kontrolēt
Cik gadu desmitus sievietes ir vilkušas uz saviem pleciem māju, ģimeni, svētkus, lēmumus, attiecības un gaisotni? Savā ziņā viņas ir bijušas citu cilvēku dzīvju diriģentes, mēģinot panākt, lai katra nots skanētu pareizi. Kontrole ir nogurdinoša nasta, ko mēs bieži saucam par “rūpēm”.
Cilvēki pieaug, uzņemas vairāk atbildības, mācās. “Ļauj lietām ritēt savu gaitu – un viss nostāsies savās vietās,” teikts daoisma filozofijā. Atlaist grožus nenozīmē vienaldzību. Tas nozīmē uzticēšanos dzīvei un saviem mīļajiem.
Un taisnība vien ir – reizēm ir vērts vienkārši paiet malā un pavērot, cik labi viss virzās uz priekšu arī bez jūsu pastāvīgās vadības. Jūs atklāsiet, ka pasaule nesabrūk, bet jūs beidzot varat dziļi ieelpot.
„Iepirkšanās sistēma mainās”: kas visiem pircējiem jāzina par jaunu kārtību no 1. janvāra
8. Nedramatizējiet pagātni
Pagātne ir viltīga lieta. It īpaši vakaros. Tiklīdz apsēdies krēslā, tā klusi sāk zagties klāt domas: “ak, ja toreiz es būtu…”, “a ja nu es būtu varējusi citādāk…”. Mēs mēdzam kļūt par savu atmiņu tiesnešiem, aizmirstot, ka toreiz mēs rīkojāmies tā, kā pratām un spējām.
Taču pagātne nav audums, ko var pāršūt. Tas ir pleds, kurā ir gan traipi, gan raksti. Gan siltas vietas, gan caurumi. Viss kopā arī ir dzīve – unikāla un neatkārtojama. Var bezgalīgi savā galvā pārrakstīt pagātnes scenārijus, taču tajā nav laimes. Tajā ir tikai smagums, kas traucē saskatīt šodienas sauli.
Atlaist nenozīmē aizmirst. Tas nozīmē pārstāt nēsāt līdzi nastu, kas vairs nesilda. Tie, kuri dzīvo “vakardienā”, reti pamana dāvanas, ko sniedz “šodiena”. Piedodiet sev par to, kas nebija ideāls, un pasakiet paldies par to, kas ir bijis.
9. Neatlieciet prieku uz vēlāku laiku
Laikam jau pats spilgtākais cilvēku malds ir ticība tam, ka dzīve sāksies tad, kad beigsies ikdienas rūpes. “Lūk, pabeigšu darbus – un tad…”, “sagaidīšu pavasari – un tad…”. Bet tie “pēc tam” mēdz kļūt par bezgalīgu gaidīšanas telpu.
Taču dzīve nekad negaida. Tā notiek tagad. Starp tējkannu un namdurvīm. Starp mazbērnu zvanu un gājienu pēc maizes. Katra minūte ir dārga, un nav neviena iemesla gaidīt īpašu izdevību, lai lietotu skaisto servīzi vai uzvilktu labāko šalli. Mārgarita Lī Ranbeka rakstīja: “Laime nav galamērķis, bet gan ceļošanas veids.”
Ceļot var jebkurā vecumā. Un jo īpaši – briedumā. Ar maziem priekiem. Ar šķietami muļķīgām vēlmēm. Ar kūku “tāpat vien”. Un, ja kaut ko atlikt – tad lai tā ir putekļu lupata, nevis personīgais prieks.
Lasi vēl: Zodiaka zīmju reitings: kuras rakstura īpašības mēdz būt vissmagākās un kāpēc
Slinkums šajos deviņos aspektos nav vājums. Tā ir gudrība, ko reizēm saprot tikai ar gadiem. Tā ir prasme atšķirt svarīgo no otršķirīgā un drosme pateikt, ka jūsu labsajūta ir prioritāte. Jo iejūtīgāk cilvēks izturas pret sevi, jo vieglāk viņam kļūst būt dāsnam pret citiem. Un jo vairāk viņa dzīvē parādās tās pašas klusās, cilvēciskās laimes – ne kliedzošas, ne ārišķīgas, bet īstas.
