Dalos ar savu pieredzi, kā no pašiem parastākajiem produktiem pagatavot kaut ko garšīgu, netērējot tam daudz laika.
Vakar vakarā attaisīju ledusskapi un sapratu, ka līdz lielajai iepirkšanās reizei palikušas vēl pāris dienas. Plauktā stāvēja tikai puse kāpostgalvas un iesākta kefīra paka, kas palikusi pāri no brokastīm. Sākumā domāju, ka nekas prātīgs tur nesanāks, bet tad atcerējos par kāpostu plācenīšiem, ko bērnībā mēdza cept mana vecmāmiņa.
Kāpēc šis ēdiens glābj tukšākos vakaros
Lielākā daļa cilvēku kāpostus iedomājas tikai zupā vai kārtīgi izštovētus pie cepeša. Patiesībā kāposts ir viens no pateicīgākajiem dārzeņiem, jo tas ir lēts, ilgi glabājas un labi sader ar gandrīz visu. Kad mājās nav gaļas vai vienkārši gribas ko vieglāku, šie plācenīši ir īsts atradums.
Kefīrs mīklai piešķir tādu kā pufīgumu un vieglu skābumu. Savukārt kāposts pannā nedaudz apcepas un kļūst saldens. Beigās iznāk kaut kas vidējs starp sāļo pankūku un dārzeņu sacepumu. Tas ir sātīgi, bet nerada smaguma sajūtu vēderā.
Kāposts ir galvenais varonis
Es parasti izvēlos parasto balto galviņkāpostu. Ja tas ir pavisam svaigs un jauns, tad darba ir mazāk. Ziemā kāposti mēdz būt cietāki, tāpēc tos vajag sagriezt pēc iespējas smalkāk. Es tos sasmalcinu tievās strēmelītēs un tad vēl nedaudz pāreju pāri ar nazi, lai gabaliņi nav pārāk gari.
Šeit ir viens mazs triks, ko iemācījos no savas mammas. Kad kāposti ir sasmalcināti, es tos ieberu bļodā, uzkaisu šķipsniņu sāls un ar rokām nedaudz paspaidu. Tad kāposts kļūst mīkstāks un sāk atdot savu sulu. Tā plācenīši būs sulīgi un mīkla labāk turēsies klāt.
Vienkāršā mīkla uz kefīra bāzes
Kamēr kāposti bļodā “atpūšas”, es sagatavoju mīklu. Ieleju kefīru citā traukā un piesitu olu. Man patīk pievienot arī nedaudz sodas. Kefīra skābums sodu uzreiz “nodzēš”, un mīkla kļūst dzīva, sāk parādīties mazi burbulīši.
Miltus es beru klāt pamazām. Te nav precīzas matemātikas, jo viss atkarīgs no tā, cik šķidrs ir kefīrs un cik liela ir ola. Mīklai jābūt tādai, lai tā būtu nedaudz biezāka par parasto pankūku mīklu. Kad mīkla gatava, es tajā vienkārši iejaucu sagatavotos kāpostus. Reizēm liekas, ka kāpostu ir par daudz, bet neuztraucieties – tā tam jābūt.
Cepšanas smalkumi
Pannu es uzsildu uz vidējas uguns un ieleju nedaudz eļļas. Ar lielo karoti lieku mīklas pikas uz pannas un nedaudz saplacinu, lai veidojas glīti plācenīši. Nevajag likt pārāk lielu uguni. Ja panna būs par karstu, ārpuse paliks brūna, bet vidū kāposts paliks ciets un jēls.
Es cepu apmēram četras minūtes no katras puses. Kad plācenīši kļūst zeltaini brūni, es tos uz mirkli uzlieku uz papīra dvieļa, lai noiet liekā eļļa. Smarža, kas tajā brīdī izplatās pa virtuvi, ir vienkārši pasakaina. Tā uzreiz atgādina bērnību un mājīgumu.
Ar ko tos ēst garšīgāk
Paši par sevi šie plācenīši ir diezgan vienkārši, tāpēc mērce te spēlē lielu lomu. Man vislabāk patīk klasika – karote auksta skāba krējuma. Ja ledusskapī ir palikušas kādas dilles vai lociņi, tos var iemaisīt krējumā kopā ar mazu šķipsniņu sāls.
Ja gribas ko asāku, krējumam var piespiest klāt mazu ķiploka daiviņu. Šie plācenīši garšo labi arī nākamajā dienā. Tos var paņemt līdzi uz darbu vai vienkārši uzkost aukstus, kad gribas ko sāļu. Tie nav kaprīzi un nezaudē savu garšu pēc atdzišanas.
Precīzas sastāvdaļas, ko es izmantoju:
Kāposts: aptuveni 400–500 grami (apmēram puse no mazas galviņas).
Kefīrs: viena glāze (250 ml).
Ola: 1 liela vai 2 mazas.
Milti: 5–7 ēdamkarotes ar kaupi (skatieties pēc mīklas biezuma).
Soda: puse tējkarotes.
Sāls un pipari: pēc garšas.
Eļļa: cepšanai.
Šī recepte man ir kļuvusi par tādu kā drošības spilvenu. Tā pierāda, ka pat no pašiem vienkāršākajiem produktiem var pagatavot kaut ko tādu, kas garšo visai ģimenei. Tas aizņem tikai kādas divdesmit minūtes, bet vēders ir pilns un pašsajūta lieliska.
