Kad likumsargi aptur automašīnu uz ceļa, katram vadītājam ir sava ierastā rīcība. Daži gaida salonā, atverot logu, bet citi izvēlas uzreiz izkāpt no auto un doties pretī inspektoram. Šī rīcība nav tikai nejaušība vai ieradums.
Gadu gaitā autovadītāju vidū ir izveidojušies savi paņēmieni, kā šādu sarunu padarīt mierīgāku un vienkāršāku. Izrādās, ka izkāpšana no automašīnas var palīdzēt izvairīties no liekām problēmām un padarīt komunikāciju efektīvāku.
Mierīga gaisotne un cieņa pret darbu
Kad vadītājs pats izkāpj no mašīnas, tas psiholoģiski maina sarunas gaitu. Šāds solis likumsargam parāda, ka vadītājs ir atvērts sarunai un viņam nav ko slēpt. Tas ir kā kluss cieņas apliecinājums amatpersonas darbam, kas bieži vien palīdz uzreiz mazināt spriedzi. Inspektors redz, ka cilvēks ir gatavs sadarboties, un tas bieži vien ietekmē viņa tālāko attieksmi.
Saziņa “aci pret aci” ārpus automašīnas ir pavisam citāda nekā runāšana caur pusvirus logu. Stāvot blakus, vadītājs jūtas līdzvērtīgāks un var labāk sekot līdzi tam, kas notiek apkārt. Tas palīdz saglabāt mieru un pārliecību par sevi visā sarunas laikā. Daudzi autovadītāji ir novērojuši, ka šāda atklāta pieeja nereti beidzas tikai ar mutisku brīdinājumu, nevis sodu par kādu sīku pārkāpumu.
Mazāk iespēju pamanīt sīkumus
Izkāpšana no auto kalpo arī kā gudrs taktisks solis. Ja vadītājs ātri pamet salonu, likumsargam ir grūtāk saskatīt dažādas mazas detaļas automašīnas iekšpusē. Tas kļūst īpaši aktuāli gadījumos, ja, piemēram, vadītājs braukšanas laikā nav bijis piesprādzējies. Kad cilvēks jau stāv uz ceļa, ir gandrīz neiespējami pierādīt, ka pirms brīža josta nebija lietota.
Likums paredz, ka sodu var piemērot tikai tad, ja pārkāpums ir skaidri fiksēts kustības laikā vai pašā apstāšanās brīdī. Ja tiešu pierādījumu nav, sastādīt protokolu ir ļoti sarežģīti. Tāpat, atrodoties ārpus auto, vadītājs neļauj inspektoram lieki pētīt to, ko dara pasažieri un vai viņi ir ievērojuši visus noteikumus. Tas palīdz izvairīties no liekiem jautājumiem un ietaupa gan laiku, gan nervus.
Kontrole pār to, kas redzams salonā
Arī bērnu pārvadāšana vai pasažieri aizmugurējā sēdeklī var piesaistīt papildu uzmanību. Iziet ārā no mašīnas nozīmē ierobežot inspektora iespēju ieskatīties dziļāk salonā. Tas ir svarīgi, jo caur logiem ne vienmēr var precīzi noteikt, vai bērnu sēdeklītis ir piestiprināts tieši tā, kā to prasa jaunākie standarti.
Ja automašīnai ir tonēti stikli, redzamība ir vēl mazāka. Vadītājs, stāvot blakus likumsargam, var taktiski novirzīt sarunu uz galveno apstāšanās iemeslu. Tādā veidā uzmanība netiek vērsta uz pasažieru jostām vai citiem sīkumiem, kas atrodas auto aizmugurē. Šī stratēģija ļauj vadītājam labāk kontrolēt situāciju un novērst lieku interesēšanos par mašīnas iekšpusi.
Tehnisko detaļu noslēpšana
Mūsdienu automašīnas ir aprīkotas ar sarežģītu elektroniku, un mērinstrumentu panelī mēdz iedegties dažādas brīdinājuma lampiņas. Dažas no tām, piemēram, ABS sistēmas kļūda, oficiāli aizliedz turpināt ceļu. Ja likumsargs caur priekšējo stiklu pamana šādu signālu, sekas var būt nopietnas – no liela soda naudas līdz pat automašīnas evakuācijai uz stāvvietu.
Ātri noslāpējot dzinēju un izkāpjot, vadītājs pasargā sevi no šādiem riskiem. Pat ja panelī deg kāda kļūda, kas būtiski neietekmē drošību, tā var radīt nevajadzīgus jautājumus. Protams, katram šoferim ir pienākums uzturēt savu auto kārtībā, taču dažreiz elektronikas kļūmes ir gadījuma rakstura. Izkāpšana palīdz fokusēt sarunu tikai uz dokumentu pārbaudi vai konkrēto situāciju uz ceļa, neiesaistoties garās diskusijās par auto tehnisko stāvokli.
Šāda pieeja, ja to izmanto prātīgi un pieklājīgi, palīdz veidot konstruktīvu dialogu ar likumsargiem. Tas ir veids, kā aizstāvēt savas intereses, vienlaikus netraucējot amatpersonām veikt viņu pienākumus. Pieredzējuši autovadītāji zina, ka pareiza uzvedība un skaidra komunikācija ir labākais veids, kā ātri un bez liekiem sarežģījumiem turpināt ceļu.
