4. Kavē
Es maksimāli aprēķinu laiku, lai visu paspētu līdz viesu atnākšanai. Un bija tāds pāris, kas mūžīgi kavēja. Brīnišķīgi cilvēki, bet šis mīnuss visu sabojāja. Norunājam uz sešiem vakarā, bet viņi atbrauc vienpadsmitos naktī. Saprotu var nedaudz nokavēt, kam negadās, bet nu ne jau 6 stundas. Visu šo laiku viņi tur tevi saspringumā — te viņi ir izbraukuši, te viņi brauc, te iekļuvuši sastrēgumā, te kaut kur iebraukuši. Tas ir, pēc sarakstes viņi tūlīt, tūlīt būs, bet faktiski kavē piecas stundas. Un tā notika bieži, reizēm laika ziņā mazāk, bet ne reizi neieradās laikā.
Es, protams, pēc šīs gaidīšanas jau esmu bez garastāvokļa, un arī pasēdēt mums atliek vairs neilgi — mazliet papļāpājam un jāiet gulēt. Un viss ēdiens ir atdzisis.
5. Apspriež dzīvokli negatīvā gaisotnē
Nu, tas vienkārši ir nepatīkami. Es sev ko tādu neatļaujos, tāpēc nepatīk, kad citi tā dara. Pat ja dzīvoklis ir īrēts. “Ak, jums ir pirmais stāvs — galīgi garām”, “iepriekšējais dzīvoklis bija labāks, tev tā nešķiet?”, “bāc, un par tādu dzīvokli jūs tik daudz maksājat?”. Lai gan mums dzīvoklis ļoti patika, un es par to izteicos tieši otrādi — labi — un visādi aizstāvēju. Ar mani sāka diskutēt vēl vairāk. “Skats pa logu jums nav īpaši labs,” teica meitene, kuras dzīvoklis iziet uz vilciena staciju. Es viņu tajā brīdī vispār nesapratu.
6. Pārāk daudz grib
Ir cilvēki, kuri ciemošanos uztver kā “viss iekļauts”. Esmu sagatavojusi pilnu galdu ar ēdienu, viņiem viss garšo, bet “varbūt pagatavosi makaronus? Tā gribas makaronus”. Tas ir reāls gadījums. Vai “iesim uz kafejnīcu, uzsauksi man kafiju”. Es, kurai uz kartes ir nulle…
Šeit pat pieder: “varbūt pasūtīsi suši?” utt. Šādi priekšlikumi mani izbrīna. Jo īpaši tādēļ, ka es saprotu — jau tā līdz viesa atnākšanai esmu iztērējusi daudz naudas, un šķiet, ka manas pūles vispār netiek novērtētas, bet tikai vilkti resursi. Vairāk ciemos neaicinu. Mani mācīja tā — saimniekam jābūt viesmīlīgam un dāsnam, bet viesim šī viesmīlība nav jāizmanto.
Patiesībā lietas, kuras es uzskaitīju, darīja maksimums trīs cilvēki, bet atcerēties joprojām ir nepatīkami. Ne ar vienu no viņiem vairs nekomunicēju. Bet tie, kas ir manā apkārtnē tagad, ļoti novērtē viesmīlību un sniedz tikai pozitīvas emocijas.
A ko tādu nepatīkamu ir darījuši jūsu viesi? Dalieties komentāros.
