Daudzi jaunie zemes īpašnieki, uzsākot dārza iekārtošanu, mēdz pieļaut vienu un to pašu kļūdu – tie atstāj augt šķietami dekoratīvus, spēcīgus dzinumus, kas atgādina bambusu.
Sākumā šie augi izskatās pat eksotiski un glīti, taču patiesībā zem nevainīgā izskata slēpjas viens no dārza nedraugiem. Izrādās, ka risinājums, ko iesaka dārzkopības speciālisti, ir tūlītēja auga likvidēšana, pirms tā saknes ir paspējušas izveidot necaurejamu apakšzemes impēriju.
Sākotnēji dzinumi izskatās smalki un pat eleganti, sasniedzot pusotra metra augstumu vien pāris mēnešu laikā. Tie pārklājas ar lielām lapām un vēlāk izdzen kuplas, baltas ziedkopas, kas no attāluma atgādina dekoratīvu krūmu. Tomēr tieši šis vizuālais apmāns ir iemesls, kāpēc daudzi dārznieki gadiem ilgi neuzdrošinās augu aiztikt, ļaujot tam pamazām pārņemt visu teritoriju.
Sahalīnas dižsūrene
Šī auga īstais vārds ir Sahalīnas dižsūrene (Reynoutria sachalinensis), un tai ir bēdīgi slavena reputācija visā pasaulē. Galvenā problēma slēpjas nevis tajā, ko redzam virs zemes, bet gan jaudīgajā sakņu sistēmā. Lai gan dzinumu var viegli nolauzt ar raksturīgu krakšķi, zemē paliek izturīga, virvei līdzīga sakne, kas stiepjas divu, trīs un reizēm pat piecu metru dziļumā.
Speciālisti ir novērojuši, ka augs burtiski ignorē jebkādas robežas. Tas spēj izlauzties cauri mulčai, augt tieši ogulāju krūmos vai starp iecienītākajām puķēm. Jau pēc pāris nedēļām nolauztā stumbra vietā parādās jauns dzinums, kas aug burtiski acu priekšā, kļūstot par īstu galvassāpju cēloni jebkuram dārza saimniekam.
Kāpēc ierastās metodes nepalīdz?
Daudzi dārzkopji cer uz herbicīdu palīdzību, taču pieredze rāda, ka tie bieži vien ir bezspēcīgi pret dižsūrenes dzīvīgumu. Aktīvās vielas var uz brīdi apturēt augšanu vai likt lapām nodzeltēt, taču pēc neilga laika augs atgriežas ar dubultu spēku. Bieži vien pēc apstrādes no viena sakneņa izaug pat vairāki jauni dzinumi uzreiz.
Tas skaidrojams ar to, ka auga sakņu sistēma ir pārāk masīva un dziļa, lai inde spētu to pilnībā likvidēt. Pat ja virszemes daļas vairs nav, saknēs uzkrātās barības vielas ļauj augam ātri atjaunoties. Tāpēc paļauties tikai uz ķīmiju šajā cīņā ir diezgan riskanti un bieži vien veltīgi.
Lasi vēl: Vienkāršākā metode stādu audzēšanai: mazāk darba, bet stādi aug griezdamies
Vienīgā stratēģija, kas tiešām strādā
Lai uzveiktu šo “nepieveicamo” nezāli, nepieciešama dzelžaina disciplīna un ilgtermiņa pieeja. Speciālisti uzsver, ka galvenais mērķis ir maksimāli novājināt sakņu sistēmu.
Tūlītēja reaģēšana: Dzinums ir jāizrauj uzreiz, tiklīdz tas parādās virs zemes, negaidot, kamēr tas izaug liels un sāk uzkrāt enerģiju.
Regularitāte: Cīņu nevar pārtraukt ne uz vienu sezonu. Pat viena gada atpūta dod augam iespēju pilnībā atgūt spēkus.
Sakņu novājināšana: Katru reizi, kad tiek izrauts dzinums, sakne zaudē daļu no savām rezervēm. Ar laiku tā kļūst arvien vājāka, līdz beidzot pārstāj dzīt jaunos dzinumus.
Interesanti, ka šo augu joprojām mēdz piedāvāt stādu tirdzniecības vietās kā dekoratīvu krūmu. Rakstos to bieži slavē par pieticību un straujo augšanu, tikai beigās maza drukā pieminot, ka sakņu sistēma būtu jādiferencē. Tomēr dārzkopji brīdina – nekādi ierobežotāji nespēs apturēt saknes, kas tiecas piecu metru dziļumā.
Dižsūrene pret latvāni: kurš ir kaitīgāks?
Salīdzinot dižsūreni ar plaši pazīstamo latvāni, atklājas interesanta atšķirība. Latvānis ir divgadīgs augs – tas uzzied un nokrīt. Savukārt dižsūrene ir daudzgadīga, tā kļūst spēcīgāka ar katru gadu un dzīvo gadu desmitiem. Ja šie abi augi satiktos vienā laukumā, visticamāk, tieši dižsūrene būtu tā, kas izkonkurētu visus pārējos.
Lasi vēl: Aizmirstiet par ķīmiju: kāpēc parastais sāls ir labākais palīgs tualetes poda tīrībā
Ja vien jūsu mērķis nav izveidot necaurejamu džungļu zonu pamestā teritorijā, kur nekas cits neaug, no šī auga dārzā labāk izvairīties. Tā vietā vēlams izvēlēties augstus, bet kontrolējamus krūmus, piemēram, budlejas vai grimoņus. Tie sniegs nepieciešamo zaļumu bez nepieciešamības pieteikt divdesmit gadus ilgu karu neuzvaramai nezālei.
