Droni pēdējā laikā Latvijā ir kļuvuši par vienu no karstākajiem tematiem drošības jomā. Tie vairs nav tikai hobija lidoņi vai tehnoloģisks jaunums, bet gan nopietns faktors, ar ko jārēķinās mūsu valsts aizsardzībai.
Vairāki incidenti, kad droni ielidojuši Latvijas teritorijā, liek uzdot tiešus jautājumus par to, cik gatavi mēs esam šādiem riskiem. Galvenās bažas rada fakts, ka dronu tehnoloģijas attīstās neticamā ātrumā, kamēr aizsardzības sistēmas ne vienmēr spēj tikt līdzi.
Kāpēc militārās struktūras netiek līdzi?
Iepriekš militāro tehnoloģiju pasaule darbojās lēni un prognozējami. Bruņotie spēki pasūtīja konkrētu iekārtu, un tās izstrāde varēja aizņemt pat desmit gadus. Tagad viss ir mainījies. Dronu ražotāja “NEWT21” vadītājs Jānis Garisons intervijā 900 sekundes norāda, ka šobrīd tehnoloģijas attīstās pašas par sevi, negaidot rīkojumus no augšas.
Karš Ukrainā ir kļuvis par milzīgu inovāciju laboratoriju. Ukraiņu spēja nepārtraukti izdomāt kaut ko jaunu un pielāgot civilos dronus kara vajadzībām ir dzinējspēks, kas dzen uz priekšu visu nozari. Rezultātā dronu spējas aug pa mēnešiem, nevis gadiem. Tas rada situāciju, kurā pretdronu sistēmas bieži vien ir soli aizmugurē, jo tās vienkārši nepaspēj pielāgoties jaunākajiem risinājumiem.
Dronu spieti un signālu karš
Nākotnē mēs redzēsim arvien masveidīgāku dronu izmantošanu. Eksperti prognozē, ka parādīsies tā saucamie dronu spieti – daudzi mazi lidaparāti, kas darbojas kopā. Tas padara aizsardzību vēl sarežģītāku, jo neitralizēt vienu dronu ir viena lieta, bet tikt galā ar desmitiem vai simtiem vienlaicīgi ir pavisam cits izaicinājums.
Analizējot pēdējos gadījumus Baltijas valstīs, speciālisti pieļauj, ka Krievija mēģina pārņemt kontroli pār svešiem droniem. Tas notiek, traucējot to darbību un pārvirzot tos citā virzienā. Šāds “signālu karš” nozīmē, ka droni var nonākt tur, kur tos neviens negaidīja, un tas rada papildu riskus civiliedzīvotāju drošībai un infrastruktūrai.
Lielākā problēma šobrīd ir tieši balanss starp uzbrukumu un aizsardzību. Izgatavot efektīvu dronu ir relatīvi lēti un ātri, bet izveidot sistēmu, kas spēj to pamanīt un nekaitīgi nosēdināt vai iznīcināt, ir daudz dārgāk un sarežģītāk. Inženieri visā pasaulē strādā pie jauniem pretdarbības veidiem, taču pagaidām dronu attīstības temps ir straujāks.
Latvijai un kaimiņvalstīm tas nozīmē, ka drošības dienestiem ir jābūt ļoti elastīgiem. Nav iespējams vienreiz nopirkt tehniku un cerēt, ka tā būs aktuāla nākamos piecus gadus. Ir nepieciešama nepārtraukta uzraudzība un spēja ātri ieviest jaunus risinājumus, lai reaģētu uz jebkuru mēģinājumu izmantot dronus ļaunprātīgi. Šis tehnoloģiskais skrējiens tikai sākas, un tas prasīs lielu uzmanību gan no valsts, gan vietējiem tehnoloģiju izstrādātājiem.
