Pēc vairāku meteoroloģisko dienestu prognozēm, šī ziema solās būt nenormāli silta, lai gan ar dažām negaidītām iezīmēm.
Jau janvārī vidējā temperatūra Austrumeiropā, pēc provizoriskiem aprēķiniem, par iespaidīgiem 7 grādiem pēc Celsija pārsniegs klimata normu.
Februāris, lai arī solās būt vēsāks, tomēr būs par 2 grādiem siltāks nekā ierasts. Šī ievērojamā novirze no ilgtermiņa vidējiem rādītājiem interesē klimata zinātniekus un liek viņiem pārskatīt tradicionālos ziemošanas scenārijus. Decembris acīmredzot arī ir īsts pārsteigums.
Neskatoties uz vispārējo sasilšanu, ziemas sākums iezīmējās ar neparasti intensīvu snigšanu. Tam tika prognozēts, ka aptuveni 19 dienas ilgs spēcīgas lietusgāzes, kas ilgst gandrīz trīs nedēļas. Arī šīs prognozes apstiprinājās. Tas ir gandrīz divreiz lielāks par vidējo dienu skaitu ar nepārtrauktu snigšanu pēdējo desmit gadu laikā (apmēram 10 dienas, dati var atšķirties atkarībā no izmantotās meteoroloģiskās stacijas un aprēķina metodes).
Sinoptiķi atzīmē, ka šāda situācija radusies siltā Atlantijas gaisa un arktisko gaisa masu mijiedarbības dēļ. Siltais, ar mitrumu piesātināts gaiss saduras ar aukstajām frontēm, izraisot spēcīgu ciklonu veidošanos un līdz ar to stipras snigšanas. Tomēr vienkārši dienu skaita salīdzināšana ar snigšanu neatspoguļo visu situācijas sarežģītību. Svarīgs faktors ir stipra vēja un stipru nokrišņu kombinācija. Tas ievērojami saasina aukstuma sajūtu, radot “aukstā vēja” vai vēja vēsuma efektu.
7 produkti, kurus nekādā gadījumā nedrīkst sildīt mikroviļņu krāsnī — kā tos pagatavot pareizi
Pat pie pozitīvas gaisa temperatūras stiprs vējš atvēsinās ādu, radot daudz zemākas temperatūras sajūtu. Apvienojumā ar augsto mitrumu, kas parasti pavada snigšanu, tas var radīt ievērojamu diskomfortu un pat veselības problēmas, īpaši gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām kaitēm.
Turklāt jāņem vērā reģionālās atšķirības. Prognoze dažādos reģionos var būtiski atšķirties. Piemēram, ziemeļu apgabalos, lai gan vidējā temperatūra var būt augstāka par normu, snigšanas daudzums un vēja intensitāte var būt vēl lielāka.
Dienvidu reģionos, gluži pretēji, sasilšana var būt izteiktāka, kas var izraisīt neparasti agru sniega kušanu un ledus veidošanos. Līdz ar to šī ziema nebūs vienkārši “silta ziema”. To raksturos sarežģīti un mainīgi laikapstākļi ar kontrastējošām parādībām: salīdzinoši augsta temperatūra, bet stiprs vējš, neparasti daudz snigšanas un, iespējams, ledus periodi.
Tas prasīs iedzīvotājiem rūpīgāk sagatavoties laikapstākļu maiņām, tostarp uzkrāt pārtiku, pārbaudīt apkures sistēmas un īpašu uzmanību pievērst āra drošības pasākumiem. Nepaļaujieties tikai uz vidējo temperatūru.
Svarīgi ir nepārtraukti sekot līdzi laika prognozei, būt gatavam pēkšņām izmaiņām un, galvenais, veikt nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai saglabātu veselību un drošību.
Bet kā ar Latviju? Kāda ir prognoze Latvijai, par to vairāk raksta otrā daļā!
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
