Gadu gaitā, saimniekojot vasarnīcā, esmu sapratusi vienu vienkāršu, bet ļoti svarīgu lietu. Ziedi ir dzīvas būtnes ar savu raksturu. Vienam pietiek ar gaismu un retu paliešanu, bet citam vajag īpašus apstākļus.
Jo vecāka kļūstu, jo skaidrāk saprotu, ka ziema ziediem ir visviltīgākais periods. Tieši janvārī izšķiras tas, vai pavasarī tie stāvēs kupli, dzīvīgi un pumpuros, vai arī tādi paši nīkuļojoši “slotiņu” izskatā paliks arī turpmāk.
Kad rūpju ir daudz, bet rezultāta nav
Pelargonija (ģerānija) it kā ir dzīva, lapas zaļo, bet ziedu nav. Vijolītes lapu rozetes ir saaugušas, bet pumpurus nesagaidīt. Azālija vispār šķiet ieslīgusi ziemas miegā. Lej, kop, bet jēgas nekādas. Un tad galvā ir tikai viens jautājums: kā viņiem pietrūkst?
Kāpēc ziedi ziemā “nīkuļo” un atsakās ziedēt
Janvāris telpaugiem ir smags pārbaudījums. Gaismas ir maz, dienas ir īsas, radiatori sausina gaisu, un saknes darbojas kūtri. Augs it kā ir dzīvs, bet spēka tam gandrīz nav. Mēs bieži domājam: “Ir ziema, lai taču atpūšas”. Tieši šeit slēpjas galvenā kļūda.
Augs “neatpūšas” – tas izdzīvo. Tas taupa spēkus, palēnina vielmaiņu un pārstāj veidot ziedpumpurus. Un, ja šajā brīdī tam vēl pietrūkst barības vielu, tad pavasarī tas vienkārši nespēs kārtīgi “startēt”.
Ir vēl kāds aspekts, par kuru retais aizdomājas. Augsne podiņā gada laikā izsīkst. Visas derīgās vielas ar laistīšanu tiek izskalotas. Saknes sēž tukšumā. Un zieds to jūt. Resursu ir maz un ziedēšanas nebūs.
Parastais mēslojums janvārī nedarbojas
Daudzi ķeras pie veikalos nopērkamā mēslojuma. Slāpeklis, fosfors, kālijs – viss pēc instrukcijas. Un kāds ir rezultāts? Lapas var sākt augt, bet ziedpumpuru tik un tā nav.
Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka ziemā sakņu sistēma darbojas lēni. Tā vienkārši nespēj uzņemt lielāko daļu minerālmēslu.
Es to nesapratu uzreiz. Pirms kādiem 10 gadiem mēģināju mēslot pēc visiem noteikumiem. Rezultāts bija vājš. Dažreiz pat sliktāks. Lapas dzeltēja, bet augsne saskāba. Tad arī “pieleca”, ka ziemā augiem vajag nevis “barošanu”, bet gan pamodināšanu.
Tiem ir vajadzīgs maigs grūdiens. Tāds, lai saknes sāktu strādāt, augsnes mikroflora atdzīvotos, bet augs saņemtu signālu: ir pienācis laiks gatavoties augšanai un ziedēšanai.
Tas pats janvāra paņēmiens
Kad pirmo reizi izmēģināju šo veidu, lielas cerības neloloju. Tas šķita pārāk vienkāršs. Taču rezultāts bija tāds, ka tagad es to daru katru janvāri bez izņēmumiem. Gan pelargonijas, gan vijolītes, gan begonijas un pat kaprīzās azālijas reaģē vienādi. Tās atdzīvojas.
Knifs ir tāds, ka es leju puķēm rauga ūdeni. Ne bieži. Ne daudz. Bet strikti īstajā brīdī. Raugs nav mēslojums ierastajā izpratnē. Tas ir augsnes stimulators. Tas palaiž procesus, kas ziemā būtībā guļ.
Lasi vēl: Caurules vasarnīcā neaizsalst: pārbaudīti veidi, kā tās aizsargāt aukstumā
Pēc šādas piebarošanas saknes sāk strādāt aktīvāk, augs labāk uzņem barības vielas no augsnes, un pastiprinās jauno audu augšana. Un pats galvenais – tiek ielikti pamati ziedpumpuriem. To nevar redzēt uzreiz, bet efekts uzkrājas.
Raugā ir viss, kas ziedam nepieciešams janvārī: B grupas vitamīni, aminoskābes, fermenti. Tie “nebaro” augu tiešā veidā, bet palīdz tam pašam paņemt visu nepieciešamo no augsnes. Plus, tie aktivizē derīgos mikroorganismus, kuri ziemā parasti ir dīkstāvē.
Pēc šādas piebarošanas augsne it kā atdzīvojas. Saknes pārstāj “gulēt”. Zieds sāk uzsūkt mitrumu, barību un veidot jaunus dzinumus. Savukārt dzinumi – tie ir nākotnes pumpuri. Lūk, kāpēc līdz pavasarim augi nav vienkārši zaļi, bet gan gatavi burtiski uzziedēt.
Ņemiet vērā vienu lietu. Tas nav brīnums vai maģija. Tas ir darbs ar auga bioloģiju. Maigs, rūpīgs.
Kā vislabāk pagatavot un lietot mēslojumu
Šeit svarīga ir precizitāte. Viss tiek darīts vienkārši, bet rūpīgi. Es ņemu 10 gramus sausā rauga vai 50 gramus svaigā rauga, pievienoju vienu ēdamkaroti cukura un izšķīdinu vienā litrā silta ūdens. Ne karsta. Silta – aptuveni 30–35 grādu temperatūrā.
Maisījumu noturu 2–3 stundas, kamēr parādās vieglas rūgšanas pazīmes. Pēc tam šo uzlējumu atšķaidu ar ūdeni proporcijā 1 pret 5. Un tikai tad laistu pie saknēm. Nelejiet uz lapām! Un nedariet to bieži – ar vienu reizi janvārī pilnīgi pietiek.
Pirms laistīšanas augsnei jābūt nedaudz mitrai. Uz sausas zemes liet nedrīkst – tas ir dzelžains noteikums.
Kuri ziedi reaģē vispateicīgāk?
Pelargonija (ģerānija) pēc šādas piebarošanas sāk audzēt spēcīgus dzinumus, lapas kļūst stingras un piesātinātā krāsā. Savukārt pavasarī tā izdzen veselas ziedu “cepures”, nevis atsevišķas, sīkas ziedkopas.
Vijolītes veido līdzenas lapu rozetes un vienlaikus aizmet vairākus ziednešus. Ziedēšana kļūst bagātīga un ilgstoša. Azālijas, ja viss tiek izdarīts rūpīgi, pārstāj mest nost lapas un droši virzās uz pumpuru veidošanu.
Tas strādā gan ar begonijām, gan fuksijām un pelargonijām. Galvenais – nesteigties un neliet “uz aci”.
Noteikums, kuru nedrīkst pārkāpt
Atcerieties reizi par visām reizēm: raugs nav pastāvīga barība. Tas ir vienreizējs grūdiens. Ja liesiet pārāk bieži, augsne izsīks, kalcijs pazudīs un būs nepatikšanas. Vienu reizi janvārī un maksimums divas, ja augs ir pavisam novārdzis.
Un vēl: pēc rauga piebarošanas pēc 2–3 nedēļām ir lietderīgi iedot nedaudz koka pelnu vai kalcija ūdens. Tas atjaunos līdzsvaru augsnē un nostiprinās rezultātu.
Lasi vēl: Kāpēc nedrīkst izliet kartupeļu novārījumu: atcerieties uz visu laikiem
Lūk, arī viss noslēpums. Nekā sarežģīta. Nekādas ķīmijas. Bet efekts ir tāds, ka pavasarī ziedi izskatās kā izstādē. Pārbaudīts gadiem.
