Tiem, kas oktobrī–novembrī pareizi “pabaros” savas ābeles, bumbierus, ķiršus un plūmes, pavasarī raža būs tik bagātīga, ka zari locīsies līdz zemei. Un te nav runa ne par tonnām kūtsmēslu, ne par maisiem ar veikalā pirktiem mēslojumiem.
Noslēpums ir vienkāršāks, taču arī viltīgāks. Tagad pastāstīšu par vienu līdzekli, ko pats saucu par “spēcīgo pulveri”. Ar to mani koki ne tikai dzīvo — tie strādā kā zirgi!
Bet pagaidiet. Ja domājat, ka runa ir par parasto pelnu vai kompostu, jūs kļūdāties. Te slēpjas smalka nianse, ko zina ne visi dārzkopji. Un tieši to es atklāšu jums tuvāk beigām.
Kāpēc tieši rudenī un līdz novembrim?
Apskatieties, kas notiek ar koku līdz oktobrim. Tas jau ir nometis lapas, sula atkāpjas uz saknēm, dzīve it kā apklust.
Taču patiesībā koks nemaz neatslābst — tas gatavojas! Uzkrāj spēkus un ieliek pamatu nākamā gada ražai. Un tieši šobrīd saknes strādā ar pilnu jaudu, uzņemot visu, kas nonāk augsnē.
Ja mēs šobrīd saknēm iedosim pareizo barību, tā aizies tieši “pazemes krātuvēs”. Pavasarī koks pamodīsies nevis izsalcis, bet paēdis. Tad arī ziedēšana būs bagātīga, ziedu aizmetņu — vairāk, un augļi izaugs lielāki un sulīgāki.
Bet te slēpjas āķis — **mēsli un svaiga organika rudenī nav palīgi**. Tie sāk sadalīties, izdala slāpekli un pārslogo koku ar lieku barību. Taču ziemā kokam vajadzīgs miers — tam nav jādzen jauni zaļi dzinumi, bet jāuzkrāj enerģija nākamajai ražai. Un tieši šeit talkā nāk mans “pūderis”.
Gribat zināt, kas tas par “pūderi”? Nedaudz pacietieties — vispirms jāsaprot, kāpēc tieši tas darbojas.
Ko kokam vajag ziemai: trīs barības balsti
Izskaidrošu vienkārši. Rudenī kokam vajadzīgas trīs vielas:
1. Kālijs — tas atbild par salizturību, par audu stiprumu, par to, lai zari nenosaltu un pumpuri nenosalst.
2. Fosfors. Tas ir koka sakņu spēks. Jo spēcīgāka sakņu sistēma, jo vairāk enerģijas un dzīvības būs pavasarī.
3. Kalcijs un mikroelementi. Tie regulē vielmaiņu, stiprina koka “imunitāti” un padara to izturīgāku pret kaitēm.
Tieši šī trijotne kokam vajadzīga rudenī — nevis slāpeklis. Slāpeklis noderēs pavasarī, kad jādzen lapas un jaunie dzinumi. Bet rudenī nekādu “treknu” pieaugumu — tikai spēka uzkrāšana.
Kur atrast šo līdzsvaru vienā maisījumā?
Kur dabūt šo kombināciju — lai būtu gan kālijs, gan fosfors, gan kalcijs vienuviet?
Un te slēpjas galvenais noslēpums.
Lasi vēl: Nav nekā vienkāršāka un garšīgāka par veco padomju recepti: apēdām vienā piegājienā — ļoti garšīgas vakariņas
Mana “spēcīgā mēslojuma” recepte
Esmu izmēģinājusi dažādus variantus. Kādu laiku stiepu pelnus maisiem, vēlāk kaisīju dolomīta miltus — pat pa 2 kg uz katru koku, izmēģināju arī superfosfātu. Katra viela atsevišķi darbojas, bet tā, lai teiktu “lūk, tas ir īstais!” — nebija.
Tad es apvienoju četras sastāvdaļas vienā maisījumā.
Lūk, mans sastāvs:
Dolomīta milti — pamats, 2 daļas. Tie neitralizē augsnes skābumu un piegādā kalciju un magniju.
Koksnes pelni — 1 daļa. Tie satur kāliju, fosforu un daudz vērtīgu mikroelementu.
Kālija sulfāts — 0,5 daļas. Tīrs kālijs bez hlora — tieši tas, kas kokiem nepieciešams.
Sinepju spraukumi (sinepju rauši) — 0,5 daļas. Tie kalpo gan kā barība, gan kā profilakse pret augsnes kaitēkļiem.
Visu sajaucu sausā veidā. Iegūstas pelēcīgi brūns pulveris — tas ir tas pats “spēka pulveris”.
Patēriņš — 3–4 ēdamkarotes uz katru kvadrātmetru pie stumbra apļa. Lielam kokam pietiek ar vienu glāzi, jaunam — puse no tā. Maisījumu vienmērīgi izkaisu, viegli ieirdinu ar grābekli un pēc tam aplēju ar ūdeni. Un viss!
Un te sākas pats interesantākais. Kamēr jūs domājat, ka tas tikai vienkāršs maisījums, ziemā tas darbojas kā neliela laboratorija.
Kā šis maisījums darbojas ziemā
Iedomājieties: zeme pārklāta ar sniegu, sals turas, bet zem virskārtas dzīve turpinās. Dolomīts pamazām mīkstina augsni un uzlabo tās struktūru. Pelni un kālija sulfāts lēnām izšķīst un iesūcas dziļāk. Savukārt sinepju spraukumi sadalās, barojot augsnes mikrofloru.
Pavasarī, kad saknes sāk “vilkt” barības vielas, tās nesaskaras ar tukšumu. Viss jau ir gatavs, sadalījies un pieejams.
Un tieši tāpēc ražība palielinās nevis par 10% vai 20%, bet vairākkārtīgi. Piemēram, mana bumbiere pēc šādas kopšanas deva trīsreiz vairāk augļu nekā iepriekš — zari līkās zem svara, nācās likt balstus.
Un tagad uzmanību! Tas pats “āķis”, par kuru solīju pastāstīt sākumā.
Galvenais noslēpums: “ieraktais aplis”
Daudzi vienkārši izkaisa mēslojumu pa virsu. Protams, tas arī darbojas, bet es daru citādi. Es vienmēr izrok ap koku nelielas bedrītes aplī, aptuveni pusmetra līdz metra attālumā no stumbra (atkarībā no koka vecuma).
Tā ir aktīvo sūcošo sakņu zona. Tieši tur, šajās nelielajās bedrītēs, es ieberu savu maisījumu. Pēc tam nolīdzinu un aplaistu ar ūdeni. Rezultātā barības vielas nonāk tieši **“sakņu mutē”**, nevis paliek guļam uz virsmas.
Un te slēpjas ražības “trīsreiz lielākas” noslēpums. Ne tik daudz pašā maisījumā, cik tajā, kā tas tiek iestrādāts. Tieši šī metode padara mēslojumu patiešām spēcīgu.
Mani draugi, ja jūs to izdarīsiet līdz novembrim, jūsu koki pavasarī un vasarā pateiksies ar pārpilnu ražu — tādu, ka kaimiņiem acis iepletīsies!
Bet atcerieties: galvenais nav ne kūtsmēsli, ne ķīmija, bet pareizais brīdis un precīza pieeja.
Lasi vēl: Kādus cilvēkus nedrīkst laist savās mājās, pat ja tie ir paši tuvākie radinieki — gudrā atbilde, kas atvērs jums acis
Tāpēc ņemiet vērā manu “spēka recepti”, nepalaidiet garām laiku — izrociet bedrīti un ieberiet maisījumu. Un jūs paši pārliecināsieties, cik dāsni koki var atmaksāt, ja tos pareizi pabarot īstajā laikā.
